es taa domaaju, ka cilveeki buutu daudz labaak iekaartoti, ja vinji gjeneetiski atcereetos visas taas lietas, ko vinju senchi jau bija izdomaajushi. tad pasaulee buutu daudz krutaaks progress nevis visaadas mindless huinjas. man ir vienkaarshi apnicis kaut ko vientuligi istabaa praatuljot, un tad to pashu izlasiit veespraatiigaa piepaceltu uzachu Ruso vai Viko referaataa, kas rakstiits pirms kaadiem divsimts gadiem.
veel man ljoti nepatiik, ka es nevaru iekrist konkretaa robinjaa. vai nu sapraata vai emociju robinjaa. man nepatiik seedeeshana uz seetas vai kaa vinji to sauc, man nepatiik un nepatiks nemuuzham. kaa juus cilveeki speejat sadziivot ar savu muuzhiigo kompromizeeshanu.
vel man nepatiik, ka dziivei nav konkreeta galameerkja, i dont buy this bla-bla-la-la, ka visi ir hippiji kam no dizives ir jaanjem tikai prieks un rotaljas, neesmu nekaads beebis, man gribas nopietnas lietas, the fear

daudz apgaismiibas laikmeta tematikas literatuuras, garu pastaigu, daudz kafijas, klasiskaas muuzikas un mazliet viskija rezultaataa, this is very depressing, bet es izdomaaju, ka dziives jeega ir Bezgaliiba. neko piebilst neko atnjemt, tas tieshaam ir ljoti ljoti nomaacoshi. jo vienkaarshi dziives meerkjim vajadzeetu buut kaut kam satriecoshi lieliskam un perfektam, bet meerkja sasniegshana ir attiistiibas izbeigshanaas, naave, un taa ir neperfektuma paziime

veel es sapratu, ka kameer manas esejas labos viirieshi es nekad nedabuushu A, jo es neesmu feministe, un es neticu vienliidziibai, es domaaju, ka viirieshi raksta visi vienaadi, bet sievietes raksta taa it kaa visa pasaule un visi okeaani, kosmoss rakstiitu vinju vietaa, to ir gruuti uztvert, bez struktuuras