aadams atbrauca no san fransisko

tas ir magjiski, jo shoriit ir diena un vakar un visas dienas ieprieksh bija nakts, es mieriigi staavu uz spoguljgluda okeanaa, zem kura ir viss kosmoss, un es saaku redzeet cauri.

vakar tajaa vietaa lai skatiitos kameraas kaa seksiigais melvins paved daudzaas dumjaas meitenes, devos ar menedzheri un koleegji uz baaru. mees seedeejaam zem zvaigzneem aukstumaa un dzeeraam aukstu ginesu un es aizrautiigi staastiiju vinjiem domu, kas man iedegaas prataa, bet vinji nesaprata kaada tam ir noziime un kaa tas attiecas uz realitaati. koleegjis ir jauks leenpraatiigs materiaals cilveeks, un vinjsh apdullis smaidiija un rauca pieri, bet menedzheris es zinu ka vinjsh domaaja, ka manas haotiskaas domas ar gadiem kljuus nesvariigas, jo vinjsh ir saticis dalailamu un dabuujis no vinja pukju seeklas un appreceejies lasvegasaa, vinjsh domaa ka nekas labaaks par zen muus dziivee nenomierinaas.

es to kosmosu protams nevaru izskaidrot, ja es vareetu es panjemtu vaardus no debesiim no dimensijaam kuraas ir sapratne, bet esmu paarliecinaata zinaamaa liimenii, ka cilveeki vinju apzinjas ir kaa liesminjas vai plazma, kas bez pretestiibas sapluust vienaa ja atrodas paaraak tuvu vai kaa maakonji vai vienkaarshi uudenslaases juuraa.

ir tik daudz lietas ko es ikdienaa nepamanu un tik daudz lietas ko cilveeki dara vai pasaka ko es nepiefikseeju, bet kas visu izmaina, tik daudz lietas ko es neapshaubu bet pienjemu kaa patiesiibu it kaa es buutu sasodiiti aizmigusi, es tik ilgi esmu absoluuti ignoreejusi domaashanu un par domaam saukusi murgainas emociju eenas kaut kur galvas centraa. es nekad neesmu bijusi tik izslaapusi vai izsalkusi kaa tagad peec tiiras aptveroshas domaashanas un iedziljinaashanaas.

gandriiz visi cilveeki ko zinu staigaa kaa apreibinaati un dara lietas that make no sense at all, vinji ir kaa ziedlapinjas veejaa bet juutas kaa strateegjiskas shaha figuurinjas.

varbuut esmu ar kaut ko apreibinaajusies, tas ir kaa es beidzot zinaatu ka kaut kas ir svariigi