dienas beigaas man patiik noklaat atveerta loga palodzi ar mazajaam sveciiteem alumiinija apvalcinjos un skatiities kaa vinjas deg uz veel vakariigi gaishu debesu, beerzu fona. dienas gaismaa sveces deg daudz gliitaak sirsniigaak un vieglaak
dazhreiz viss ir normaali, un tad noklausos vienu dziesmu, un shkjiet ka taa dziesma ietver visu manu dziivi, kura ir nomirusi un pametusi mani