Iespējams..
« previous entry | next entry »
Okt. 23., 2011 | 12:47 am
Iespējams, pilnmēness ir pie vainas, kādēļ šobrīd neatrodos gultā, zem segas, sapņu valstībā, sirrealitātes plaukstu, drošības jūgā, bet skribelēju šeit kaut ko no sevis. Ik pa brīdim uzmetot To skatienu; To ‘’it kā es zinātu ko tādu, ko nezina viņš’’ skatienu – pilnajam mēnesim un tām zvaigznēm.
Dzeru tēju, paralēli domām, kas skrien ātrāk nekā spēju uzrakstīt - izkliegt no sevis. Izkliegt, ja drīkst, jo šobrīd mani smacē, žņaudz kaut kas smagi, bīstami līdzīgs asarām.
Žorža Sanda nakts stundās atkal kļūst par ievainojamo dvēseli Auroru Didevānu.
Un, ja saucat jūs to par mirkļa vājumu, lai būtu. Man tiešām nav, un nebūs spēka pretoties, vai apgāzt jūsu patiesību, t.i. jūsu patiesību šī jautājuma iztirzāšanā, apspriešanā.
Iespējams, tas pats pilnmēness ir vainojams pie tā, ka tumša svece deg svečturī pa kreisi no manis, nevis kā ierasts uz spoguļgalda, kur baudītu nedalītu uzmanību.
Nesot līdzi mazliet gaismas, mazliet siltuma. Vai abus. Un vai būtībā nav vienalga.. Galvenais, un pats svarīgākais – nenotašķīties ar vasku, neaplieties ar tēju, neizmērcēties asaru pērlēs - vīriešcilvēks varētu kļūt dusmīgs, kad rīt no rīta ieraudzītu uz sava baltā krekla ar iestīvināto apkaklīti, traipu/s.
Galvoju, ka pilnmēness ir līdzvainīgs pie tās ‘’ceturtās daļas’’ depresijas, kas man uzglūnējusi. Un tieši kāpēc tagad, kad darba pilnas rokas?! Kāpēc tagad, kad Reklāmas jomā tik daudz kas vēl jāpanāk, lai projekti un apmierinātība ar tiem sistu augstu vilni?!
Un visai iespējams, pilnmēness ir pie vainas, ka mani māc patstāvīgas šaubas par dzīves ceļu. Izvēlēm. Alkām.
Aizdomājos, ko Amanda teica intervijā – par tiem 10 pašnāvības mēģinājumiem, kad centusies aiziet no dzīves, bet kaut kas mūždien nav ļāvis. Neļauj. It kā nepieņem.
Par radošo izpausmi, gar kuru nevienam nav nekādas daļas.. Pat dievišķajiem mecenātiem.
Paņemot rokās, šajā gadījumā dzejas krājumu. Lasot starp rindām, tverot vārdus, uzņemot noskaņu. Vai kāds aizdomājas cik daudz mākslinieciskā būtne/dzejnieks šajos vārdos atdod no sevis?
Un kur brīnums, ka reiz.. pietiek?
Tēja iet uz beigām, lapiņas sprūst starp zobiem, pietiekoši rūgtas; Kā vienmēr iebēru par daudz. Svece arī dziest, kas nozīme, ka laiks..
Dzeru tēju, paralēli domām, kas skrien ātrāk nekā spēju uzrakstīt - izkliegt no sevis. Izkliegt, ja drīkst, jo šobrīd mani smacē, žņaudz kaut kas smagi, bīstami līdzīgs asarām.
Žorža Sanda nakts stundās atkal kļūst par ievainojamo dvēseli Auroru Didevānu.
Un, ja saucat jūs to par mirkļa vājumu, lai būtu. Man tiešām nav, un nebūs spēka pretoties, vai apgāzt jūsu patiesību, t.i. jūsu patiesību šī jautājuma iztirzāšanā, apspriešanā.
Iespējams, tas pats pilnmēness ir vainojams pie tā, ka tumša svece deg svečturī pa kreisi no manis, nevis kā ierasts uz spoguļgalda, kur baudītu nedalītu uzmanību.
Nesot līdzi mazliet gaismas, mazliet siltuma. Vai abus. Un vai būtībā nav vienalga.. Galvenais, un pats svarīgākais – nenotašķīties ar vasku, neaplieties ar tēju, neizmērcēties asaru pērlēs - vīriešcilvēks varētu kļūt dusmīgs, kad rīt no rīta ieraudzītu uz sava baltā krekla ar iestīvināto apkaklīti, traipu/s.
Galvoju, ka pilnmēness ir līdzvainīgs pie tās ‘’ceturtās daļas’’ depresijas, kas man uzglūnējusi. Un tieši kāpēc tagad, kad darba pilnas rokas?! Kāpēc tagad, kad Reklāmas jomā tik daudz kas vēl jāpanāk, lai projekti un apmierinātība ar tiem sistu augstu vilni?!
Un visai iespējams, pilnmēness ir pie vainas, ka mani māc patstāvīgas šaubas par dzīves ceļu. Izvēlēm. Alkām.
Aizdomājos, ko Amanda teica intervijā – par tiem 10 pašnāvības mēģinājumiem, kad centusies aiziet no dzīves, bet kaut kas mūždien nav ļāvis. Neļauj. It kā nepieņem.
Par radošo izpausmi, gar kuru nevienam nav nekādas daļas.. Pat dievišķajiem mecenātiem.
Paņemot rokās, šajā gadījumā dzejas krājumu. Lasot starp rindām, tverot vārdus, uzņemot noskaņu. Vai kāds aizdomājas cik daudz mākslinieciskā būtne/dzejnieks šajos vārdos atdod no sevis?
Un kur brīnums, ka reiz.. pietiek?
Tēja iet uz beigām, lapiņas sprūst starp zobiem, pietiekoši rūgtas; Kā vienmēr iebēru par daudz. Svece arī dziest, kas nozīme, ka laiks..