The lovo, ah.

Feb. 18., 2018 | 09:31 pm

Atkal un atkal es vēlos rakstīt šeit par mīlestību. Bet ko gan es atkal saprotu no tās? Nu ko?
Mana mīlestība ir pārtapusi mūsu nākamībā.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 12., 2018 | 02:22 pm

Tev vajadzēja toreiz ar to biļeti rokās atbraukt pie viņas. Tad nebūtu pastāvējusi izvēle, ja Tu būtu tieši skatiena priekšā. Viņa taču nekad nav mācējusi melot skatoties Tev acīs. Acīs - divi dziļi aizsaluši okeāni, kuri nav pāpeldami vai pārlidojami.
Tev vienkārši vajadzēja sakaut viņas bailes un šaubas. Ko nu tagad vairs viņa man zvana un čīkst?

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 10., 2018 | 02:21 pm

Drausmīgi gribas rakņāties pagātnē, bet saprotu arī, ka tam vairs īsti nav jēga dziļa. Pazudis, izgaisis tas laiks un tā es.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 28., 2018 | 09:37 pm

Jā, nu tagad es sēžu no Matīsa nopirktajā divguļamajā gultā. Skan Orphaned Land ausīs. Bāc, pietrūkst kaut kādas sen aizmirstas sajūtas - tas kairinājums, tas smacīgais siltums, tā pēcgarša - pēc sarunas ar tuvu cilvēku. To savu vienīgo cilvēku,kuram vajadzētu būt visam, visam uz pasaules. Maza biju sapņoju par Tādu, liela esmu - ieguvusi tikai vilšanos.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 25., 2018 | 09:01 pm

Tāpēc, jā. Tiekamies dzīvē.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 25., 2018 | 06:18 pm

Zudis. Pazudis. Laiks. Negribu iet atpakaļ. Bet atpakaļ es zināju, kas esmu. Šodien - fasāde ar ziliem riņķiem un vilšanos cilvēkos.

Bet tā viss kārtībā - AB kurss un bieza šalle ap kaklu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 20., 2018 | 09:25 pm

Nu lūk, sačakarēju pirkstu. Precīzāk, ar rīvi norīvēju ādu. Nelāgi kaut kā otrā darba diena aizvadīta.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [1] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 18., 2018 | 04:25 pm

Galvenais, ka tetovēties iet vīrieši uzvalkos un ar šlipsi. Dzēru kafiju un mēģināju norīt dzirkstošus, mīļus smieklus par ideju ar vilku un dūjām zem uzvalka piedurknes.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jan. 11., 2018 | 09:14 pm

Drīz es atkal būšu pagrabā.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Saules manas ir vairākas un īstas

Jan. 6., 2018 | 09:26 pm

Mana Saule no Maltas piezvanīja. Atzīmēju plānotājā datumu, kad viņa ielido Latvijā. Būs mums meiteņu vakars.

Rīt satikt Klintuci. Mazie (nu jau drīzāk lielie - ai,kā laiks iemācījies lidot strauji) bēbji varēs paspēleties atkal kopā, bet mēs aprunāties par dzīvi.

Kaut kas jūk un brūk un ož pēc pārmaiņām dzīvē, bet es vēl kādu laiciņu pievēršu acis uz to visu. Kādu nedēļu, piemēram..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 29., 2017 | 09:53 pm

Kāpēc es tik ļoti baidos nesanākt? Kāpēc visu gribas perfekti? Kāpēc nesanāk? Iederēties, vienkārši būt. Vajag vienmēr kaut ko vairāk un es palieku ar garu degunu un kājstarpē iežmiegtu asti. Sasodīts, nu. Atkal un atkal es izgāžos. Un es neprotu skatīties sakāvei acīs. Vainoju sevi, nebūt ne apstākļus vai nepiemērotus laika periodus.

Sasodīts, nu. Pīrāgu cepšana šodien izsita mani no līdzsvara. Pamatīgi. Atkal sajutos kā toreiz - maza un nevarīga viņam pie pleca. Stipra, liela, masīva, muskuļota pleca. Es ar saviem pīrāgiem un pieredzi virtuvē. Pilnīga zero. Viņš - viss un ar tādu degsmi krūtīs un acīs. Es neiederos sienās, telpās un uz grīdas. Nav jau to spārnu ar kuriem aizlidot. Un kad zin, varbūt pat spārni tādam nelaimes putnam, kāds esmu es, nemaz nav nolemti. 

Pīrāgi jau galu galā izcepās ēdami. Taču tas process. Kas ar mani notiek.?Madlēnai rakstīju, ka būtu gatava nograuzt sev kāju, lai tikai man nebūtu jāpavada virtuves važās.  Kas ar mani notiek? Vai tiešām neesmu radīta ikdienas dzīvei? Tad kur, lai es liekos šos gadus uz zemes? 
WWLD What would Lucifer do?

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 28., 2017 | 06:07 pm

Esmu tepat. Un tālu projām.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 16., 2017 | 01:56 pm

Gribu atkal rakstīt. Skaisti un no sirds.
Pagātne uzjundī. Kāpēc tagad? Un kur pastaigājas mana Mūza?

Auļi un ai, ir noskaņojums. Tas skaistais un senlatviskais. Ilgojos pēc Olaines, Tērvetes. Pēc lina kleitas un apmetņa.

Noskaņojums ir - tikai nezinu kur likties. Gribu tos kalnus gāzt un apgāzt visus priekšstatus, bet netieku uz priekšu. Vai tas ir uz priekšu, ja esmu sakravājusi divus koferus un kaudzes ar kastēm, kurās ir visa mana iedzīve? Un kur es tagad iešu?

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 13., 2017 | 11:41 am

Ir tādas dienas kā šī diena. Tāda laba un saulaina. Sirsnīga. Ar ziemas garšu. Ar divām bizēm matos un sarkano lūpu krāsu. Ar džinsiem, kas der uz auguma kā uzlieti, jo Tu taču dari visu, lai tie tā arī sēdētu uz Tevis.. Kaut varētu tā smaidu uzliet uz sejas.

Tad nu lūk, šajā dienā saņēmos un
paņēmu fotoaparātu, cimdus, meitu un braucām fotogrāfēt.

Turos, bet tik vārgi, ka man bail, ka salūzīšu atkal..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 6., 2017 | 11:42 am

Tā vienkārši apsēsties mierā un uzrakstīt kā jūtos, kā izskatos, kā gribu justies, kā gribu izskatīties.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 4., 2017 | 08:51 pm

Satiku Ievu. Foršo Ievu. Esmu uzlādēta baterija no sarunas ar viņu, klātbūtnes un kopīga foto. Viņa ir tik ļoti jauks cilvēks. Debestiņ, tik ļoti.
Būs man krūzīte.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 30., 2017 | 09:27 pm

Kaut kāds baigais apjukums un samulsums iestājies.
Cielaviņa un veļas mazgātava naktī.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 25., 2017 | 01:32 pm

Šodien visu dienu halātā. Čau, depresija, kurai nav sejas.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 23., 2017 | 09:50 pm

Palasīju savu dzeju publikai. Sajutos dzīva.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


https://www.youtube.com/watch?v=7wtfhZwyrcc

Nov. 8., 2017 | 02:19 pm

Tā ņemt un aprakstīt savu ikdienu vienā vārdā ir teju neiespējami. Haoss, tumsa pārvērsta par gaismu, pagātnes atmiņu uzliesmojumi un liesmojumi karstās ugunīs. Nākotnes neskaidrība un iekšējo kalnu gāšana. Neglābjama vēlme darīt visu pareizi un pēc notīm. Esmu apmaldījies. Cilvēks malds. Uz maldiem balstīts cilvēks. Sieviete. Māte. Esmu es kaut kas. Nebeidzamo lomu meklējumi dzīvē.


Kūpoša tējas tase un pretī no spoguļa sejas raugās nekrāsota, nogurusi seja, ieskauta izmazgātos matos. Mīlestības upuris.

Mīlu novembra sākumu. Miglaini, mistiski, neticami skaisti. Es varētu dzīvot tikai novembra sākumos.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


1

Nov. 1., 2017 | 03:10 pm

Pirmā tablete šodien - Esmu staigajoša vitamīnu krātuvīte. Vēl kaut ko matiem un nagiem un vispār varēs kalnus gāzt.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 28., 2017 | 06:23 pm

Kāpēc šobrīd ir tik grūti pajautāt ko vēlos? Pat, ja tā ir tikai lieta. (Tikai apģērba gabals. Liela muiža, tas jau ir tikai makslīgās ādas kažoks!)
Turklāt, ne jau kuram katram es to jautāju..

Agrāk likās grūti pateikt: Es Tevi mīlu. Likās, ja pateikšu, ja vārdi būs izteikti pār manām lūpām, man kaut kas neglābjami salūzīs. Tiks salauzts gabalos un no manis pašas nekas nepaliks vairāk pāri. Cik gan reižu es ņēmu un skaidri gaiši pateicu šos trīs vārdus. Ai, kā tie skanēja! Cik nepareizi un skaļi tie izklausījās. Nāk vecums un apskaidrība - toreiz es šos vārdus nemīlēju. Es nemācēju tos mīlēt. Mīlēju tiaki jaunu sevi un spoguļa attēlā redzamo sevi. Skaļi ateikti vārdi, pēc skaita trīs, tie zaudēja zīmi; zīmi, nevis nozīmi. Agrāk es teicu - piedod un paldies. Dīvaina vārdu izvēle priekš deviņpadsmit gadīga skuķa, kurš iemīlējies un piedzīvojis savu pirmo orgasmu.

Tagad es gribu to zaļi pelēko kažoku un nezinu kā, lai atrod vārdus, pēc skaita trīs.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 16., 2017 | 06:15 pm

Lai es savā dzīvē būtu atkarīga no vīrieša. Nebūs. Es eju, ceļos, krītu. Atkal ceļos.

Link | Ir kas piebilstams? Pateikts [2] | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 9., 2017 | 05:19 pm

Sasodīti nozagts, zagts, zaglīgs ir tas sasodītais laiks.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Sestdiena

Okt. 7., 2017 | 09:38 pm

Šodien baigā ikdiena notiek. Ar auzu pārslu - brūkleņu plācenīšiem ceptiem saulespuķu eļļas peldē.

Un tā baigi gribas izlauzties. Baigi tas skan, bet, jā - uz brīdi atgriezties atpakaļ bezrūpībā. Tajās dienās, naktīs, pēcpusdienās, kad mati bija garāki un acis mirdzošākas mīlsetībā. Un tā baigi gribas izdzert vīna glāzi sausu, sēžot uz palodzes, kura nokrauta spilveniem - bārkstainiem un raibiem, izraibinātiem cigarešu izsmēķa acīm. Blāvās gaismās un sarunās pie tējas tases. Baigi gribas atpakaļ koncertos un plīvojošos matos, nepazīstamos cilvēkos, kas nakts gaitā kļūst par tuviem draugiem. Atpakaļ teātros ar Dž Dž un Dzelzīšiem, Rešetiniem un Dārtām. Un arī festivālos - svešās pilsētās. Gribas vairāk dzīves. Pagaidām pieturos pie ikdienas..

Jūtos apmaldījusies. Nevajadzētu, bet jūtos. Tā viegli plūst pa dzīves straumi - plūst laukā uz plašumiem. Iestrēgusi. Iestrēgusi šeit piejūrā, vietā, kuru vēlējos no visas sirds un dvēseles. Cilvēkam jau nekad, tam smeldzīgajam, nešpetnajam putnam, nebūs labi, vai ne?

Šodien baigā ikdiena notiek. Māte atsūtījusi bildi, kur ir kopā ar Roberto Meloni. Es viņai pretī selfiju ar meloni, kuru nopirku piejūras ciemata veikalā.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 29., 2017 | 05:11 pm

Esmu ļoti tālu no sevis. Un vīns to visu nedziedē.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 24., 2017 | 06:53 pm

Šodien jau atkal ir tā skaisti un rudens skartās lapas krāsas krīt no kokiem lejā, un spīd dabīgā saules gaisma. Rudens. Šodien. Oficiāli. Mīļākais. Gadalaiks man. Šodien jūtos vitāli piepildīta.

Tu atceries savu mīlestību, kura bija un izbija jaunības jūtīs? Kad pirmo reizi satiki un pirmo reizi palaidi to projām no sevis, atceroties to teikto: palaid savu mīlestību iet, ja būs priekš Tevis, atgriezīsies. Neviens jau nekad nepateica, ka dzīvē, īpaši jau jaunībā, tā nenotiek.. Ja aiziet, tad uz aiziešanu. Ja pagriež muguru, uzliek cepuri, tad dodas projām.
Atceries mīlestību, kas ikdienas neskarta un nesaburzīta bija. Brīva. No pienākumiem. Brīva. Tieša. Uz mirkli tendēta. Kas uz mēles, tas laukā sarunā. Un sarunas - pilnīgs 'wouw'. Vienīgās rūpes bija par to, kādu filmu skatīsimies - divi iemīlējušies un bezrūpīgie mēs. Ak, mēs. Kad satiksim viens otru. Ak, mēs toreizējie mēs. Kad atkal acīs mirdzēs gaisma un tumsa vienlaikus. Skatiena divkaujas.
Kad
kad
kad, nekad nebija gana. Vienmēr par maz tuvuma un vienam otra. Mīlestība. Tolaik bija skaidrība un tiešums. Jaunības naivums un pilnvērtība.
Plecu pie pleca, uz jumtiem un pļavās. Plecu pie pleca šosejas malā un automašīnā. Runājām. Sarunas bija tās, kuras satuvināja. Par visu. Par tagadni un nākotni. Runājām un teiktais šķīda, izšļakstījās laukā. Dziļi un padevīgi viens otram uzticējām dvēseli. Tolaik jau likās, ka dvēsele ir visa sākums un beigas tikai pēc tam. Atceries, kā radīji zvaigznes un sauci tās seno grieķu vārdos? Es zināju, ka tas nav pareizi un vēsture grāmatās neko tādu neatrast, bet.. Es ticēju Tev. Es ticēju mīlestībai. Mūsu.
Beidzās jaunība un beidzās mīlestība. Beidzās, kā šis mirklis, kad saulē lapas krīt un debesis gaiši zilo acu krāsā.. Skaisti ir lietas personalizēt. Rudens kā Tu - pilns kvēluma, krāsu un skaistuma pārbagātības. Ziema atkal es - auksta un nemīloša, sasalusi un tukša.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories