Septembra piezīmes. 21.09.2011
Sep. 21., 2011 | 09:45 pm
Skaņa: Beseech - Ilusionate
Iedvesmas mani uz brīdi tika atstājušas novārtā, vai arī es vienkārši esmu dzīvē; Dzīvē, kas mani nes uz priekšu man pašai pat īsti nevēloties..
Aiznes tikai uz priekšu, vienmēr uz priekšu, neļaujot ne skatienu pārmest pār plecu, lai palūkotos mazliet atpakaļ. Mazliet. Uz īsu brīdi.
Uz tiem un tām, kurus prāts ieslēdz skarbas tumsas pārpildītos mūros, bet sirds naivi glabā sev blakus, un glabās mūžīgi - pat apglabājot reiz..
[Kuš, Mārīt, tēja dziest lielajā, tumši melnajā krūzē, neaizraujies ar pašapceri, kas beigu beigās tāpat pie nekā ievērojami laba un pareiza neaizvedīs, man nevar uzticēties, tici man..]
Gribu traukties pretī burvīgajam rudenim ar velosipēdu. Pagaidām gan man tas ir liegts, jo visi labie cilvēki ir tik ĻOTI aizņemti, lai savestu manu nabaga sārto velo braukšanas kārtībā. [Un jā, es no velo padarīšanas nesaprotu ne cik melns aiz naga]
Gribu vēju matu cirtās un ikdienas braucienus garām vienai no manām mīļākajām Bohēmas vietām - bāram TAKA. Zaļums. ^^
Saņemšos un uzklāšu reiz to tumši zaļo, metāliski spīdīgo nagu laku uz saviem nagiem. [Vai nu jums patīk vai nē, mans kungs un pavēlniek]
Man tik ļoti fascinē satikties ar cilvēkiem nejauši. Tad ir tāds patīkams samulsums, apmulsums par nejaušo, bet īstenībā ilgi gaidīto satikšanos. Vārdi veido sarunu fragmentus un smaids bezgalīgi izrotā citkārt tik nopietnos vaibstus. Apskāvieni un rokas spiedieni.
Ir cilvēki, kurus vienīgi iespējams šādā veidā satikt, un ir tādi kurus ne pa kam, tikai iepriekš sazvanot, norunājot precīzus laikus, kad un kur.
Jā, starp citu, Mākslinieka vārds pēdējā laikā bieži parādās telefonā pie neatbildētajiem zvaniem. Es gan, visai iespējams, vēlētos viņu satikt uz kādu kafijas/tējas kādā no tām glaunajām kafejnīcām, kur viņam labpatīkas sēdēt, [un vērot mani, kad eju garām, aizsapņota] bet noteikti kaut kad nejauši. ^^
Pilnai laimei vēl tikai melnu velveta žaketīti [pieļaujama arī brūna krāsa], spoguļkameru, daudz tējas sveces un kafijas pupiņas, lai var pagatavot kafiju ar mājas sajūtu. ^^
Ak, jā, mobilajā telefonā priekš manis tāda lietiņa kā notepad ir absolūti, neatņemami, neiedomājami, neaizstājami, augsti godājami un velnišķīgi nepieciešama. Nepieciešama. Iedvesmas nekontrolē, tām ļaujas.
Aiznes tikai uz priekšu, vienmēr uz priekšu, neļaujot ne skatienu pārmest pār plecu, lai palūkotos mazliet atpakaļ. Mazliet. Uz īsu brīdi.
Uz tiem un tām, kurus prāts ieslēdz skarbas tumsas pārpildītos mūros, bet sirds naivi glabā sev blakus, un glabās mūžīgi - pat apglabājot reiz..
[Kuš, Mārīt, tēja dziest lielajā, tumši melnajā krūzē, neaizraujies ar pašapceri, kas beigu beigās tāpat pie nekā ievērojami laba un pareiza neaizvedīs, man nevar uzticēties, tici man..]
Gribu traukties pretī burvīgajam rudenim ar velosipēdu. Pagaidām gan man tas ir liegts, jo visi labie cilvēki ir tik ĻOTI aizņemti, lai savestu manu nabaga sārto velo braukšanas kārtībā. [Un jā, es no velo padarīšanas nesaprotu ne cik melns aiz naga]
Gribu vēju matu cirtās un ikdienas braucienus garām vienai no manām mīļākajām Bohēmas vietām - bāram TAKA. Zaļums. ^^
Saņemšos un uzklāšu reiz to tumši zaļo, metāliski spīdīgo nagu laku uz saviem nagiem. [Vai nu jums patīk vai nē, mans kungs un pavēlniek]
Man tik ļoti fascinē satikties ar cilvēkiem nejauši. Tad ir tāds patīkams samulsums, apmulsums par nejaušo, bet īstenībā ilgi gaidīto satikšanos. Vārdi veido sarunu fragmentus un smaids bezgalīgi izrotā citkārt tik nopietnos vaibstus. Apskāvieni un rokas spiedieni.
Ir cilvēki, kurus vienīgi iespējams šādā veidā satikt, un ir tādi kurus ne pa kam, tikai iepriekš sazvanot, norunājot precīzus laikus, kad un kur.
Jā, starp citu, Mākslinieka vārds pēdējā laikā bieži parādās telefonā pie neatbildētajiem zvaniem. Es gan, visai iespējams, vēlētos viņu satikt uz kādu kafijas/tējas kādā no tām glaunajām kafejnīcām, kur viņam labpatīkas sēdēt, [un vērot mani, kad eju garām, aizsapņota] bet noteikti kaut kad nejauši. ^^
Pilnai laimei vēl tikai melnu velveta žaketīti [pieļaujama arī brūna krāsa], spoguļkameru, daudz tējas sveces un kafijas pupiņas, lai var pagatavot kafiju ar mājas sajūtu. ^^
Ak, jā, mobilajā telefonā priekš manis tāda lietiņa kā notepad ir absolūti, neatņemami, neiedomājami, neaizstājami, augsti godājami un velnišķīgi nepieciešama. Nepieciešama. Iedvesmas nekontrolē, tām ļaujas.