Augusta piezīmes. Grēksūdze. I'm done with this world.
Aug. 23., 2011 | 10:11 pm
Skaņa: 30 Seconds To Mars - Valhalla
Kamēr es rakstu šo, atdziest karstā šoklolāde krūzē ar stilizētiem, oranžīgiem ziediem. Auksti. Kā ārēji, tā iekšēji salst. Un svilina reizē.
Bet varbūt tādēļ, ka logs ir plaši atvērts vaļā..
Tumsa.
Rudens elpa jūtama logos. Bet vienalga - tam vairs nav nozīmes - beidzas vasara. Tuvojas drēgnums. Kaut kur jau nebūt smok ziema.
Laiks nekad nedziedē. Laiks atsvešina un pārklāj ar putekļiem - naida, nožēlas, skumju, pārpratumu, prieka, atmiņu. Atmiņu.
Atmiņas pamanās pielavīties kad vismazāk tās vēlies.. Iedur plaušās nazi un atstāj noasiņot. Ir Tev izvēles, tās ir vienmēr - tapt izdziedētam, dzīvot ar svešu elpu krūtīs, kas turēs Tevi pie dzīvības.. Nomirt un aizmirst itin visu - nebūt starp visiem un visām šīm ēnām. Izvēle noticēt, ka Tu esi tas, kurš veido savu dzīvi un ceļu pa kuru iet. Noticēt.
Es lūdzu pēc piedošanu,lai gan nemaz nejūtos vainīga.. Tas nav godīgi pret..
Man nekad nebūs gatavas atbildes uz jautājumiem, kas grauž manu prātu, manas iekšas, manu apziņu. Man nekad nebūs miera.
Ir tikai cilvēki un ir tie, kurus pieņemts uzskatīt tikai par Cilvēkiem, bet viņi patiesībā ir kas vairāk. Atļaujot šādiem Cilvēkiem ienākt dzīvē, šķērsot robežas, kas agrāk bijušas slēgtas, sirds iegūst pat mazliet citādāku skanējumu. Puksti. Ritms. Kodieni. Sāpes.
Savādāk. Stipri savādāk.
Bohēmai ir vārds. Es tikai vēl nezinu kā īsti to noformulēt. Vai tam vispār ir vajadzīgs ''formulējums''?
Hmm, bet vakardienas brīvdiena tika izmantota pēc pilnas programmas - izstaigātas apģērbu un grāmatu bodītes. Un tirgus. Tirgus bohēma - nesalīdzināmi ar t/c ierasto iepirkšanās modeli.
Ak, jā un K. vajag draudzeni.
Bet varbūt tādēļ, ka logs ir plaši atvērts vaļā..
Tumsa.
Rudens elpa jūtama logos. Bet vienalga - tam vairs nav nozīmes - beidzas vasara. Tuvojas drēgnums. Kaut kur jau nebūt smok ziema.
Laiks nekad nedziedē. Laiks atsvešina un pārklāj ar putekļiem - naida, nožēlas, skumju, pārpratumu, prieka, atmiņu. Atmiņu.
Atmiņas pamanās pielavīties kad vismazāk tās vēlies.. Iedur plaušās nazi un atstāj noasiņot. Ir Tev izvēles, tās ir vienmēr - tapt izdziedētam, dzīvot ar svešu elpu krūtīs, kas turēs Tevi pie dzīvības.. Nomirt un aizmirst itin visu - nebūt starp visiem un visām šīm ēnām. Izvēle noticēt, ka Tu esi tas, kurš veido savu dzīvi un ceļu pa kuru iet. Noticēt.
Es lūdzu pēc piedošanu,lai gan nemaz nejūtos vainīga.. Tas nav godīgi pret..
Man nekad nebūs gatavas atbildes uz jautājumiem, kas grauž manu prātu, manas iekšas, manu apziņu. Man nekad nebūs miera.
Ir tikai cilvēki un ir tie, kurus pieņemts uzskatīt tikai par Cilvēkiem, bet viņi patiesībā ir kas vairāk. Atļaujot šādiem Cilvēkiem ienākt dzīvē, šķērsot robežas, kas agrāk bijušas slēgtas, sirds iegūst pat mazliet citādāku skanējumu. Puksti. Ritms. Kodieni. Sāpes.
Savādāk. Stipri savādāk.
Bohēmai ir vārds. Es tikai vēl nezinu kā īsti to noformulēt. Vai tam vispār ir vajadzīgs ''formulējums''?
Hmm, bet vakardienas brīvdiena tika izmantota pēc pilnas programmas - izstaigātas apģērbu un grāmatu bodītes. Un tirgus. Tirgus bohēma - nesalīdzināmi ar t/c ierasto iepirkšanās modeli.
Ak, jā un K. vajag draudzeni.