| Paris Cité, 4 (gastronomiskās izvirtības) |
Mar. 19th, 2017|03:22 pm |
|
šodien pamodos 9, un tā kā Lorānsa man vakar iečukstēja austiņā, ka tirgū dodot manu mīļo brī ar trifelēm, tad devos meklēt, sāku ar tuvāko tirdziņu tepat Bastīlijā un voilá! te nu viņš bija bet ar to jau nu man nebija gana un piestūķēju pilnu somu ar visādiem sieriem, jo es te pārsvarā pārtieku no siera (bet viņu izslavētās bagetes ir sūds un to es piekožu tikai izskatam), cītīgi buldurēju franciski, meitene cītīgi klausījās, tikai pašās beigās sapinos, jo nevarēju izdomāt kā ir ar spēcīgu garšu, bet mīksts, un tad mēs saķiķinājāmies un pārgājām uz angleni par ko viņa man piesvieda vienu mazu kaziņu dāvanā, tā kā man vajadzēja zvīņas gāju meklēt zivju lavku, bet visur uzdūros tikai austerēm, ja jau tad jau, bet kad zēnam prasīju arī glāzi vīna viņš man saka ka tikai pēc tam, karoč niebraucu, bet izrādās, tad kad esi izstrēbis savu porciju, tad tev austeres čaulītē ielej vīnu, bet jābūt taču arī zivīm, noskatīju izskatīgu jaunēkli ar hipsterīgu bārdiņu un saņēmos pajautāt, sākumā viņš neiebrauca, ko man vajag, jo visas zvīņas, protams ir čupā ar visām iekšām un pārējo šit, neko labāku nespēdams izdomāt viņš man piedāvāja zivs ādas gabalu ar zvīņām, žēl tikai ka tik maziņu būs jāiet vēl, no priekiem nopirku st. jacques, ko nupat apriju ar gardu muti, vēl man tikai pietrūka vīna, jo viss vīns sēž pie Mārtina un tad es ieraudzīju vīriņu sastrādātām rokām, kas kā izrādījās ir no Luāras ielejas un es nopirku baltvīnu un ar to tad es biju izrunājusi savu mēneša devu franciski un varēju steberēt mājās ar visiem saviem simts maisiņiem vienīgi vēl pa ceļam iedzerot glāzi alus ar citronu, jo mute bija izkaltusi sausa |
|