| Saigona |
Jan. 15th, 2017|10:18 am |
Vjetnama ir brīnišķīga vieta ar skaistiem cilvēkiem un ne tikai ārēji, viņi ir čakli, tīrīgi, prot gatavot labu ēdienu un viņiem patīk pieskarties, tāpat vien - vai kādu paraustīt aiz bārdas vai apbrīnot dredus un čolkas, un pēc tam ķiķināt un sasaukt visu vārtrūmi to apspriest, jo viņiem dikti patīk komunicēt pat ja vārdu krājums nav lielāks par trim vārdiem, jo ir taču daudz dažādi veidi kā sazināties. Saigonā es iemīlējos momentā ar visu smogu pie rīl fīla +36 grādos, pilsētai ir kkāds humān tač, te visiem pietiek vietas, pat bomzītim ļauj apēst un izdzert atlikumu, un padejot pie karaokes biezajā rajonā, kur mums mazi geju zēni izpildījās no sirds un, ja Tu otrajā dienā parādies dzert kafiju taj pašā vietā, tevi jau atceras, un māj pa gabalu un nosēdina zem saulessarga, lai nav jācepās saulē, jo Tu esi tas dīvainis, kas dzer melnu kafiju bez cukura, ko pat iemācījos pateikt vjetnamiski (Kafiju viņi gatavo ar iebiezināto pienu un ledu). Lai nu ko bet kafiju taisīt viņi prot, pat vismazākajā ielas pārvietojamā bodītē ar pusotru galdiņu ir laba stipra kafija, vissūdīgāko un dārgāko kafiju dzērām kkādā hipsteru vietā, un arī ēst tādās nedrīkst, jo tas ir dārgi un nejēdzīgi, nu labi var jau arī atrast tādās vietās arī ko labu, kā pēdējā vakarā, kad iegājām padzert alu, bet beigās mums izmakšķerēja no akvārija zivi par ļimonu. Un vēl, protams, ir kruta, ka takša vietā var izsaukt skūteri un izvālēt pa Saigonas trafiku profesionāli, vietējā ielas tirdziņā satikt meiteni no kuras naktī pirkām alu, un tantiņām nāk palīgā visa iela, lai saprastu ko tieši tas baltais cilvēks grib
Posted via Journaler. |
|