| Phu Quoc 5.5 |
Dec. 29th, 2016|12:40 am |
Kā vēlāk izrādījās elektrība nebija pat visā ciematiņā, tas nozīmē, ka vienīgais ATM arī nestrādā, vajadzēja braukt uz pilsētu, kur puse dzīvo uz ģenerātoriem, naudu atradām un pēc tam arī kafeni ar vjet namiešu kafiju un pāris štepseļiem, tad laidām mājās, lai var paspēt ielekt okeānā vēl pēdējo reizi, lidostā bijām ļoti laicīgi, jo visa ģimene par mums ļot uztraucās, lai tik neko nenokavējam. Nodevām bagāžu un devāmies ārā, uz bordingu gājām kādas 10 min pirms, doooriņu, protams, apturēja un aizsūtīja atpakaļ pie bagāžas, kur nebija saprotams vai džeks grib kukuli vai tiešām zivju mērci nedrīkst izvest no salas, vai arī viņš uztraucas, ka ja saplīsīs, tad visas ļotenes pasažieriem somas smirdēs pēc fementētas zivs, doooo izteica manevrus par to ka ir pavārs un nespēj dzīvot bez Phu Quocas zivenes, un viņi abi ietuntulēja pudeles manās zīda kleitās, blakus Bà Hai vīnam, ko paņēmām no viņas veikalā, tas ko ataisījām bija nedzerams, un Bao to izlēja pāri žogam dārzā, otrs man tā arī stāvēja netavērts, bet domāju Saigonā luxury istabā, uz kuru mūs apgreidoja būs tieši laikā, lai nebūtu pavisam garlaicīgi dooo aizmirsa savu ipadu lādējamies lidostā un atjēdzās tikai ļotenē, bet te personāls visu nokārtoja zibens ātrumā, un ipadu piegādāja jau piesprādzētam.
P.S. Tagad mēs zinām, ko nozīmē new luxury
Posted via Journaler. |
|