| Velna lapsene |
Dec. 19th, 2016|09:49 pm |
Jau pirmajā vakarā, kad atnācām no bīča pēc saulrieta un gribējām aiziet pusdienās mums piedāvāja iedot skūteri, mēs atteicāmies, bet
ejot pa tumsu ar kājām ir jātaisa troksnis, jo var būt čūskas uz takas, tā kkā nonācām līdz ričukiem, o jā! Laimīgi uzreiz aizmināmies
līdz ceļam kur jānogriežas, kas izrādījās pilnīgi neapgaismotas, mums jau nu lukturīšus arī nebija, tik ik pa laikam garām pabrauc kāds
mopēds un redzi vismaz ka priekšā ir mazs līkumiņš.
Nākamajā dienā, kad viņi saprata, ka mēs neēdam ne tikai brokastis bet arī lenču, Bao teica ka jābrauc mums vismaz nopirkt augļi, skdrs ka jābrauc ar mocīti, es vispār neierubījos shēmā un spratu ka man jāpatrennējas, bet doooriņš varonīgi teica ka ir braucis un būs OK! To kā viņam gāja ar lapseni lai izstāsta pats, es sēdēju Bao aizmugurē un fočēju, tā aizbraucām līdz pilsētai ieskrējām zivju mērces fabrikā, un
tad piestājām pie augļu tantes, sapirkāmies visādus nenormāli gardus augļus, un es tā pārrēdos, ka šodien man izmetās pumpas, bet ne par to ir stāsts. Kad šodien uz snorkelēšanas sesiju doooriņš jau mani lepni aizvizināja, es izcīnījis ar elpošanu trubiņā, un ieraudzīju visādas zivis sapratām, ka ir pienācis laiks arī man savaldīt lapseni. Ļoti traki jau nebija, tik pagriezienā gribas nekontrolēti uzgāzēt.
Posted via Journaler. |
|