| Zoba piedzīvojumi Ho Chi Minh'ā |
Dec. 16th, 2016|11:16 pm |
Es jau atbraucu ar mazliet īdošu zobu, bet man likās, ka tas jau no lidostām, sūdīga gaisa, murgainas paikas un netīrītiem zobiem - tūliņ jau pāries, bet nepārgāja, vakar visu dienu riju painkillerus uzdzerot ar vjetnamiešu kafiju, kam piešauts balzāms, līdz vienā brīdī piefiksēju, ka redzu arī kkā dīvaini, izrādījās ka vai nu nebiju ielikusi vai biju aizlikusi garām vienai acij lēcu, tā arī staigāju pa botānisko dārzu kaitinādama sniega tīģeri, līdz izlēmām, ka šodien laikam jāiet pie tā zobārsta, pajutājām Kristīnei mūsu vietējam hostam, kur lai ejam, viņa pieteicās mūs no rīta pavadīt, uz kādu no international klīnikām, te ir izplatīts dental tūrisms arī, nu tad lūk vienā tādā iebrāzāmies, kur mums pirmo appointmentu piedāvā pēc divām dienām, K uz reiz saka OK, es tad sazvanīšu citu vietu, to visu viņas izpilda vjetnamiski, momentā parādās amerikāņu zaķis Amanda un man saka 3 min un viss notiks, pa to laiku viņas jau ir izsaukušas man dakteri, kas atbrauc pēc pāris min, kamēr man mēģina atšifrēt vārdu un uztaisīt rentgenu, tā kā jau morāli gadu gatavojos, ka zobam jāaiziet, tad ātri piekritu, lai rauj, kas bija čik un gatavs mazām vjetnamiešu rociņām, un viņa man visu laiku kko dūdoja ausī, ik pa laikam dodot komandas vjetnamiski, tā ka brīžam nesapratu vai viņa jautā kko man, līdz dzirdu - are u with me? Tad iedeva paciņu painkilleru, antibiotikas stipri piekodinot, ka to draņķību lai dzeru tikai, ja ir vēl sūdīgi pēc 3 dienām, pēc tam viņa paklanījās un atvadījās, viss! Maigi ātri nesāpīgi un pa lēto!
P.S tagad jau esam uz salas un esmu aizmirsusi, kas notika vakar
Posted via Journaler. |
|