|
Jun. 16th, 2015|08:27 pm |
|
kā mēs atbraucām tā visu laiku gribējām kāpt kalnā, jo kalns ir tieši aiz mājas, ņem tik un kāp, bet pirmajā dienā mūs pārsteidza pilsētas orķestris un kkāds grozu mešanas vispasaules čempionāts, kas ir nenormāļi smieklīga nodarbe, pēc tam bija jābrauc jūrā un jālūr pusnakts saulē, palika pēdējā diena, bakstījāmies, bakstījāmies, iedzērām kandžu, ieraudzījām ka migla uzkrita, izlēmām lielajā kalnā nekāpt, tik pāriet pāri korītei, ap kādiem pus11 vakarā izgājām no mājas, jo tumšs jau šeit nepaliek un ir vienalga kad iet, netikām pat līdz mājas stūrim, kad sāka līt, bet mēs varonīgi turpinājām, uzkāpām līdz piemineklim (1/3 no kalna), kas ir vienam vēl dzīvam kinorežisoram, salijām un kāpām mājās iedzert vēl |
|