|
Jul. 9th, 2007|01:44 pm |
sapratu vienu lietu - kalni nav mana stihija, jaa okei, smuki, un tālāk? kā tikt augšā un lejā, tas ir tas, kas mani besī visvairāk, neraugoties, uz to, ka ir pacēlājs, mani tracina ielekšana un izlekšana, ievēru vakar roku, tai verķī:(, bet vizināties, jau man patīk, kā arī sēdēt kalna galā saulītē, tagad staigāju ar sarkanu noceptu degunu
alās dzīvo reāli reptiļi un tā ir pilnīga sirreālistiska ainava, skaties uz kuru pusi gribi:) |
|