|
Jul. 24th, 2011|04:08 pm |
|
graužot vakardienas cukurgailīti uzrakstīšu par Cēsu mākslas festivālu. Atklāšanas šampis man gāja gar degunu, lai kunga dūšā nebūtu jāstūrē uz Rīgu, tāpēc devos iekšā alus brūzī – lielā telpa pilnīga tumsā, kur mirgo vien 9 tukšas pilsētas ielas (Tonis Sadoja, 14.06.09, Tallina) gribējās mukt pēc iespējas ātrāk, bet neredz kur kāju spert un grīda arī nav īpaši līdzena, līdz ar to reference uz deportācijām Igaunijā 1941 gadā mērķi ir sasniegusi – negribas man tur ilgi uzturēties un klupdama krizdama eju tālāk – melnbaltā klasika (Brašmane), ko tur vēl piebilst, nenoskāms laiks un vieta smukās bildēs, mani sen jau kā vairs neuzrunā, bet gala teplā riktīgi smieklīga igauņu īsfilma – best before is over, tēma protams nodrāzta līdz nelabumam par krīzi arī par Kabulas lauvu neizteikšo, bet otrā pusē brūzim bija krutas leiša gleznas (Jons Gasiūns), kas veidotas ar degošas sveces liesmu. man ir problēmas ar fotogrāfiju, tāpēc ļoti īsi par Hofmani – prfesionālas bildes, ir Ok, nav mans stils, Stakle varētu izlīst no tiem vacajiem graustiem, nu cik var, nostaļģiski manifistēt aizgājušo laiku, un kaut kā arī tās meitenes tur īsti nesēdēja, apmēram 2 bildes bija ar potenciālu, bet ko nu es saprotu no klasiskajām vērtībām – grausti, meitenes, nostaļģija, neko jaunu tas man nedod, tad jau drīzāk Hofmaņa spēlmaņi, pie viena varu vēl pakritizēt Māliņas/Kalna instalāciju – poētika un nostaļģija, vai tiešām nekā cita tiem latviešiem nav? Kaut instalācijas ideja man patika, tik tā tēma..... labi, jātiek prom no tām bildēm, pārsteidzoši labi izskatījās modes mākslas izstāde Work-it-out, interesants iekārtojums un darbi, Keidžam jau nu arī varēja būt labāks vizuālais nekā tikai mušmeru pastkartes palielinājumā, bet tam labu fonu radīja Evelīnas Domničas darbs solonizācija, vai kas tamlīdzīgs, par daļiņu pievilkšanos, a pie Deināta netiku, jo man aizcirta durvis pilsētas muzejs deguna priekšā, bet vēl tur deva kandžu un cukurgailīšus, un man patika pamaldīties malduguņu labirintā (Ivars Drulle) |
|