| Het Vijfde Seizoen – Psychiatrische instelling Altrecht |
Mar. 27th, 2011|05:33 pm |
pagājušo nakti pavadīju psihenē, dzerot vīnu un svinot dzimeni, šūpoles bija iekārtas istabas vidū, un jaunieši sadzērušies šņabi un sapīpējušies zāli dauzījās. Visu vakaru gaidīju, kad tad kāds sadūšosies uztīt kāsīti, bet nācās gaidīt ilgi – un protams, vainīgais drosminieks izrādījās beļģis. Un viņi to dara tā kautrīgi un atturīgi, it kā tas te būtu aizliegts (šitie nebija arī no pulverīšu šņaucējiem). Tad vēl spēlējām holandiešu omīšu spēli – Sjoelbaku, ko kāds izvilka no aizkrāsnes – un visi apgalvoja, ka esot to spēlējuši tikai ar vecmāmiņām agrā bērnībā, bet borskābe pietrūka ar ko ieslidināt galdu, lai rezultāti būtu vēl labāki. Sarunās es iesaistos lēni, bet pamatīgi, izrunājos, gandrīz ar visiem, pēdējo sarunubiedru beibe aizvilka gulēt līdz ar rīta gaismu.
un brokastis no rīta mēs ēdām ārā, siltā saulītē, klausoties stāstus par psiheni, jo tas ir vesels ciemats ar dažāda kalibra trakajiem. Naktī un arī no rīta līdz mežam netiku, bet runā, ka tur ir kāpas meža vidū – tipa bīčš no aizvēsturiskiem laikiem, kad visu pārējo daļu klāja ūdens.
atvizināju savas pohainās draudzenītes mājās, un man tā kā velk uz mazu snaudu.. |
|