zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, February 10th, 2008
| Time |
Event |
| 10:38a |
piemēram, gribēji izdarīt dienas pirmo šāvienu, bet notika zasečka. tas kā rulletē spēlēt un pēc tam ir tāds vai nu nervu vājums vai vispār jauni mozus viļņi paveras, tas ir, viņi paņem un sašķaida aizveroties | | 10:41a |
dodiet man ēst nomizotus bumbierus, jo serdes nekad nav jānest izmest, tikai pusapēstas tās pagaidām jānoliek uz kabatslakata, lai nesasmērēt taustiņu, bet, kad tuvojas karapults, tad suns atnāk un tik sirdīgi dīdās, ka atliek mazāko mājienu izdarīt, kad viņs savāc un aiziet pa taisno | | 10:43a |
bet brokastis gan man varētu kāds šorīt pienest, jo esmu grāfiņš | | 10:57a |
man dažreiz apnīk institucionalizēt brokastis. kāpēc tās nevar notikt spontāni? kad tā notiek, es sūdzos, ka tiek grauta pastāvošā kārtība, tai sekojošā disciplīna un izrietošā prāta stabilitāte, kas nes sev līdzi kreatīvas parādības - te jau pat vairs ēst negribas, tāpat slikti paliek. šeit es esmu kā mašīna ar lielajiem riteņiem, kas brauc sacensībās pāri citām mašīnām ar mazajiem riteņiem un tā kūļājas, ka benzīns tiek ārā pa nepareizo šķirbu, saiet karboratorā un mašīna noslāpj burtiski vēl lidojumā | | 11:03a |
ir kādreiz bijis, ka skaidri zini, dari nepareizi, tas ir, citi dara pareizi, jo viņi izskatās tik svēti, bet neko tur nevari padarīt, jo tavi sensorie agregāti ir piesaistīti tieši šādam wejam. tomēr pēc laika atskaties un redzi, ka tagad gan es tik slikti nedaru un vari būt apmierināts ar sevi, bet tie bijušie svētie vienalga šķiet taisa apdzīšanas sagatavošanu. tikai kurā brīdī gonka jau apnīk, kurā brīdī vienkārši daži vedā pastu virs citu galvām, citi bradā pa garu zāli ar koka kājām, bet citi šņauc putekļus no vhs, lentām, kasetēm, citiem ir kasešu bumbas, bet tas ir kā no pasakas. līst lietus un visas vēstules nospiestas pie zemes sit ar dūrēm kājām garās zeķēs un strīpainās kā privātskolas meitenēm un tad viņas tiek pie diņķa un tad jau nav tālu, lai jāšanas treniņnometnē vienkārši atbrauktu puiši no komandas money talks un tur šitas te pīrsings iet pirmais | | 12:20p |
man patīk brīvdienas, jo tad visādas psihās iestādes nestrādā. kādi gan cilvēki pārnāk no psihām iestādēm mājās. tādi sapsihoti, bet ar plāksteri, rūpējas par mājassatveri un bērniem bužina matus, bet, kādu gan ļaunumu nodara cilvēku prātos savā darbalaikā. kara kara. viens solis ir neiet uz darbu, otrs ir panākt, lai visas dienas būtu sestdienas un svētdienas, bet to jau pat aizlaižoties uz laukiem nevar panākt, ja tiek saglabāts telefons un internets. | | 12:22p |
sērfot bez dēļa tas jau tāds vanabi vadafaks | | 12:42p |
tētis pirmo reizi savā mūžā rīsus vāra. nāk sūdzēties, ka vislai ūdens izbeidzas. vislaik lej klāt. aizgāju nogriezu mazāku uguni, jo bija uz maksimālo uzlikts, jau katlam rokturīši svila un smirdēja. ieliku buljona kubu, kamēr kolbā jau visas brokastis ar pastētmaizi un divām olām burbuļo un drīz jau radīsies tas receklis, kas mani tur rokās šai sārmu pasaulēs es garā nogulsne kādu kg smaga auss un visas saldās mēles mani laiza es kā pātaris kā dūja virs lietus mākoņiem kārtoju lūku, pa kuru iekāps mans lauku radinieks un atnesīs man cūku | | 12:52p |
tētis mani paaicināja paskatīties, nezinot ko darīt, vislaik ūdens beidzoties. aizeju, tur katls ar rīsiem pilns līdz malām, kūp. es iesmejos, viņš saka, es taču nekad nezinu, ko darīt. pagaršoju tos rīsus un saku, ka ir gatavi. saku, es vēl negribu ēst, tikko brokastis paēdu. redzēju divus bumbierus nomizotus, pārgrieztus, serdes izgrieztas, uz šķīvīša noliktus kolus beisbola nūjas konglomerātā sēdēju klausuli cilāju klausieties, klient, es esmu gustavs no klimtas es tagad došos uz preatoni dzīvokli daugavā slīcināt mironi gaidiet ar cukura maisu ar tasi balta kausa maizes meitas sudraba zēns burātājs uzblīdis tad pārsprādzis tēlnieks mitrēvics kolmane lēdmane. pieci grami katlā | | 1:27p |
kā kaktusiņš dabon minerālvielas. no manām krēpēm | | 2:07p |
gaidu jūsu ziņojumu par zivsaimniecību. uzzīmē kaut ko Tur |
|