Time |
Event |
4:19a |
pa nakti apzināju sevī latvietismu. turpmāk visu riebeklīgumu savos izgājienos pierakstīšu šai tautībai - un atbrīvošos no ļaunas atbildības |
4:29a |
pa nakti bija noskaņojums, kas piemērots tam, lai ierakstītu kā vecos labos laikos. garšu mutē sajutu un netaisījos laist vaļā |
4:43a |
nelaist vaļā domu. savos 27 gados beidzot esmu apzinājies sevi kā latvieti un lepojos ar visām īpašībām, kas man piemīt. gribētos apjozties lielvārdes jostu un iet, un nekautrēties par sevi. stāvēju celiņa maliņā un mēģināju pieslieties japāņu noskaņojumam, saprast un cienīt viņu garīgumu (italiks uz otru pusi), tādēļ jutos kā ubadziņš, bet tagad es tarčīju savu latvieša miesas blīvumu, savu grauzdiņa sīvumu, savu es, jo kas gan tas par panckaru apkārt. tāpat prātoju - kas stiprāks - citu cerības par mani vai mana griba. vēlējos, piemēram, iekrāsot savu izskatu sarkanu krustiņu lauzto veidā, bet nāca svešas cerības par manu lietotāja bildi. vai nu atkāpties, vai pārlauzties. negribīgums stāties krustugunī. rekur aizlidoja visi spēki no citām pusēm nākuši, visur kavējošies, citur ejoši. rekur esmu plandošs, rekur esmu kails. jānovelk reitūzenes, jūtos iežmiegts. |
5:17a |
vecie perdeļi un viņu māgas |
5:33a |
pēdējā laikā visi domāja, ka ir nonākuši kristāla pilī un vārguļoja, bet patiesībā darbojās pesteļi un burves |
5:41a |
plastikāta bumbas uz māju sienām vēsta par briesmām. lasiet mani nelaimīgie, tāpat jūs bez cibas nevarat iztikt. |
11:14a |
daudzi ir iemantojuši komentāro visgudrību uz katru jautājumu un iesituši roku uz mākslu. tātad atliek tikai štancēt |
11:22a |
bet es turpinu regulāri iet uz tualeti un tur čurāt |
11:31a |
sieviete kāpurķēdniece un tantiņa pirotehniķis taisa labu komandu |
11:32a |
jūs varat atblāzmot manu ikdienišķo izdomu, bet vai ar to pietiek |
11:53a |
eto silo šobrīd izcieš cita lietotāja vai plašākas noskaņas sētu šaubu procesu. šis vīruss ir sagandējis aknas ne vienam vien cibiņam, padarot to darbnespējīgu un nožēlojamu. tādas nu ir tās pakāpes, kurām nenovēršami ir jāpietuvojas un ar kurām jātiek galā vai jākrīt to upurī. apskatot sešu gadu pieredzi, es varu izdalīt dažādus posmus un nianses. man personīgi ir pieskāries renesanss, bet plašākais vairākums slīgst tumšajos viduslaikos. plašāko vairākumu plosa prāta raganas un mošķi, tas ir māņticīgs un garā perverss. tā ir slimība, slimu cilvēku nerāj, bet tikai katra sirdzēja ziņā ir saprast. protams, ārkārtēju skādi nodara pievēršanās citiem pienākumiem, kas atņem laiku jeb asinis. bez pienācīgas uzmanības latvijas valsti neuzcels, un ir interesanti vērot, kā aiziet vilcieni, kā tie savus pasažierus izsēdina tālumā, un kā tālums apēd iekšas, liek imigrantu bērniem pieņemt svešu noskaņu, mānīt sevi, liegt sev, liek tiem kļūt steriliem un būtībā fakin sapistiem galvā. diemžēl. vai par laimi. es negribu, lai visi ir vienādi. |
12:05p |
manā mājvietā ādažos manas prombūtnes laikā ir izcelti divi jauni īpašvārdi - čārlza bukovska iela un henrija millera bulvāris |
12:09p |
vai esi apmierināts ar savu jukstapozīciju |
12:19p |
beigas sākas ar prātulu "es pārāk daudz laika veltu cibai", kas nozīmē, ka gribi rozīnes par velti, bet to nedabūjis sāc meklēt aplamus iemeslus. kamēr nedosi barankas, nedabūsi fingālus. kamēr būsi losis, laime pie tevis nenāks |
12:26p |
es kādreiz nesapratu, kāpēc krievu šļuhām vajadzēja izprovocēt latviešus, kāpēc viņi vienkārši nepienāca un neiegrūda ķetnu miesā. tagad es saprotu, ka tas viss ir uz enerģētikas bāzes, ka pretējā gadījumā viņiem pēc tam būtu smagi jāpiedzeras, ko viņi izdara tik un tā. |
12:27p |
es jau bieži neesmu nemaz tik smieklīgs |
12:28p |
nevar neko izdomāt uz sitiena. tur jau vajag atmosfēru |
12:41p |
kādreiz mani lasītājs pievilka par tuvu krūtīm. kļūda no manas puses laikam bija neraudāšana, bet tad atkal, ko es vispār darīju tajā seansā |
2:39p |
|
2:49p |
redzat, kā es gribu parādīt citiem savas bildes |
2:51p |
atnākt ir kā parunāt ar orākulu |
3:00p |
vēl, rau, šāda |
4:38p |
eu, tēja, negribu sev šitādu cepuri? |