Draudziņ, tici vai nē, bet nekas nekur nepazūd un nāksies vien visu atstrādāt, lai pēdējo dzīvi piedzīvotu. Un ja arī tā nebūītu, tad ticēšana tam tikai padara cilvēkus labākus, jo doma, ka savārītie sūi agrāk vai vēlāk būs jāsatīra diez ko uz sūdtaisīšanu neiedvesmo, ne?

(Reply to this) (Thread)

Vai tiešām tev šķiet, ka bailes no atmaksas ir labākais veids kā cilvēkam piespiesties dzīvot tikumīgu dzīvi? Ja es savā dzīvē sadaru cūcības, tad es rēķinos ar to, ka agri vai vēlu par to nāksies maksāt, bet tāpat tās cūcības daru, jo uzskatu, ka tā būs labāk. But that's just me.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, ka tik un tā dari, jo nesanāk jau gana labi padomāt par to, cik labi būtu, ja nebūtu par veciem sūdiem jāatstrādājas - kad būtu "mūžīgā laimes sajūta"!!!! :))))))))))))

Un es nesaku, ka tas ir labākais veids un es nestressostu uz bailēm, bet gan uz to domu, ka jāpadomā pirms ko dara ne tai labākaja veidā. Tas ir aicinājums uz cēloņsakarību izvērtēšanu, nevis baidīšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nav cilvēks tikai balts - arī dusmas reizēm vajag izgāzt un paniķoties un ja man no tā paliek vieglāk, kāpēc lai es to nedarītu? Un mūžīgā laimes sajūta ir tāda pati muļķība kā mūžīgi ēst marinētus gurķus - lai arī cik ļoti man tie garšotu, ik pa laikam gribās arī makaronus.

Galu galā ja jau es kaut ko daru "ne tai labākajā veidā" tieši šo variantu es esmu atzinis par labāko dotajā situācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labums ne vienmēr ir universāls lielums - vienam labums, otram sliktums. Izbļauties jau var uz kādu, tikai tad nevajag brīnīties un depresēt, ja kāds cits uz Tevi sabļau jēgā vai bezjēgā (karma visu atcerās).

Un nez vai laimi var salīdzināt ar marinetu gurķīti..plus spriest par to, kas īsti nav pieredzēts..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diez vai es pasauli ieraudzīšu cita acīm, tātad mans subjektīvais viedoklis manā subjektīvajā pasaulē ir objektīvs. Mēs šobrīd varētu pilnīgi bezjēdzīgi strīdēties par filosofiskiem un ētiskiem lielumiem un mēģināt pierādīt viens otram, ka neesam žirafes un visticamāk šis strīds neko nemainītu ne Tavā ne manā skatījumā uz lietām. Un pavisam noteikti tas nemainītu manu viedokli par to, ka lielākā daļa muļķību dzīvē tiek darītas ar apziņu, ka dari kaut ko pilnīgi loģisku un pareizu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Galnais nedari citam to, ko negribi, lai Tev nodara! :)

(Reply to this) (Parent)

Par citiem nezinu.
Es - nevis "ļoti gribu ticēt" kaut kāda iemesla dēļ, bet vispār neiztēlojos savādāku situāciju. Man tas šķiet tikpat neapgāžami, kā tas, ka Zeme ir apaļa. Manā skatījumā tā sauktā ķermeņa nāve ir tikai viens no posmiem Dvēseles dzīvē, dvēsele nemirst tā īsti, tātad - nekāda dzīve pēc nāves neeksistē tādā nozīmē. es ne no kā nebaidos, jo nav nekā tāda, kas manā uztverē būtu biedējošs...ai, es pat nevaru to visu uzrakstīt, vārdos neizsakāmas sajūtas tās ir, kā es jūtos.

:)

(Reply to this) (Thread)

Zeme nav apaļa, Zeme ir ģeoīds :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es kaut kā zināju, kad rakstīju, ka Tu pie tieši tā piesiesies. Apstājos un padomāju - varbūt izvirzīt citu salīdzinājumu, bet tad es arī izdomāju, ka atbildēšu Tev "tas ir izteiciens, saulīt, nepiesienies pie vārdiem. Domu Tu tāpat saprati - Zeme noteikti nav plakana".

(Reply to this) (Parent)

nē, viņi tic tāpē, ka viņiem vajag jēgu, nu jēgu vispār dzīvot.