|
Marts 10., 2005
lyrfeel | 23:37 «Mīļās sievietes, pacelsim arī mēs protesta zobenu! Neklusēsim,
nekaunēsimies un publiskosim šo vīriešu vārdus! Varbūt kādam palīdzēsim
laboties. Stāvošs ūdens līdz jūrai nenokļūst, tāpēc aicinu visas
sievietes rakstīt mūsu valdībai priekšlikumus, lai izstrādā likumus,
kas mūs pasargātu no vardarbības. Es jau to izdarīju, bet esmu tikai
piliens. Lai mūs pamanītu, vajadzīga straume. Rakstīsim visas – gan
cietušās, gan mammas un vecmāmiņas, kaimiņienes, draudzenes, ikviena,
kurai rūp sievietes drošība, dzīvojot savā mājā, savā valstī brīvai un
aizsargātai ar likumu. Tad arī dzims vairāk bērniņu, jo nebūs bail – kā
es tikšu galā viena? Mūs sargās likums, kurš mums jāpieprasa mūsu
ievēlētajai Saeimai! M. A.»
http://tvnet.lv/women/life/greksudze/article.php?id=4054490
Bāc, cik trāpīgi teikts! :[ Tā ir tik nopietna lieta, bet vēlarvien tas
notiek, notiek, notiek, un nekas nemainās, nekas nemainās... God, do You see this...?
Lūk, tādēļ es mēdzu vienkārši nicināt vīriešu dzimumu, pretīgie lopi.
Nogriezt visiem tādiem vardarbjiem pautus un iebāzt viņiem degunā.
Nedrīkst pieļaut, ka tādiem ir bērni. Jo liktenis tādiem bērniem
zināms: «dusmu izgāžamie maišeļi»..
Lai kas arī tiks sestdien ievēlēts, man vienalga, bet es ceru, ka tie
cilvēki neizliksies nemanām šādas ģimenes problēmas, un domās ne tikai
par augstām algām, pensijām un vēl visādiem brīnumiem, bet arī par
cilvēku (šajā gadījumā - sieviešu un bērnu) personisko fiskisko un
emocionālo drošību pret vardarbību "sabiedrības mazākajā šūnā".
Ne tik daudz nabadzība vai globālās problēmas, kā tieši fiziskā un
emocionālā vardarbība starp ģimenes locekļiem ir tā, kas brucina un
nojauc visus ģimenes pamatus, traumē cilvēku jau agrā bērnībā. Un tas,
protams, izpaužas arī visu atlikušo dzīvi, un te nu mēs esam.....
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |