> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 28., 2005

lyrfeel

05:02 - Skaistums Nejauši uzgāju kompī vienu savu vecu pārdomu rakstiņu literatūras priekšmetam skolā.... Domāju, iemetīšu šiteitan gabalu...   (..)Tā tas dzīvē ir, ka ārēji skaisti cilvēki sabiedrībā tiek vairāk ievēroti. Vai tad nav tā, ka izskatīgiem cilvēkiem gribas būt tuvumā, gribas iepazīt viņus, jo viņiem ir šī dabas dotā privilēģija — pievilcīgs ārējais izskats? Un tikai tad, kad šie skaistie cilvēki ir parādījuši savu attieksmi pret mums, mums nostiprinās patiesais priekšskats par šī cilvēka raksturu. Bieži liekas, ka ārēji skaists cilvēks ir arī labsirdīgs, jauks, laipns, jo, kā gan tāds daiļums varētu slēpt sliktas īpašības? Nē, tā tas nevar būt — tā liekas pirmajā mirklī. Bet dzīvē biežāk izrādās, ka skaistais cilvēks par savu izskatu ir ļoti augstās domās, līdz ar to arī pats par savu personu, un tā ir augsne iedomībai, neiecietībai, cietsirdībai un citām savtīgām, negatīvām īpašībām. Kad cilvēks parāda šādu raksturu, viņa skaistā āriene var sākt likties nepatīkama, skaistums vienkārši vairs nav skaistums! Var arī gadīties, ka ārēji skaists cilvēks ir arī raksturā laipns, labsirdīgs, iecietīgs, izpalīdzīgs, draudzīgs, mīļš un pieticīgs. Par laimi, pateicoties sabiedrības intelekta, dzīves izpratnes un izglītības līmeņa pieaugumam, mūsdienās šādi cilvēki nav retums, un šie cilvēki staro ar divkāršu skaistumu — ārējo un iekšējo. Vēlos pieminēt faktu, ka vienkāršus cilvēkus, kas ārēji īpaši neizceļas, skaistus padara viņu rīcība un vispārējā attieksme. Dzīvesprieks, labi padarīts darbs, tīra sirdsapziņa, apmierinātība ar dzīvi, iekšējais miers, un nevaru nepieminēt arī ticību Dievam, — viss, kas cilvēku dara laimīgu un skaistu iekšēji, dara viņu skaistu arī ārēji. Šāda cilvēka smaids var izgaismot mūsu dzīvi uz ilgu laiku. Ļoti īpatnējā veidā skaistums atklājas mīlestībā. Diviem cilvēkiem, kas pateisi mīl viens otru, skaista liekas visa apkartējā pasaule, bet visskaistākais tajā ir cil­vēks, ko tu mīli vairāk par visu. Tev skaists liekas viss, kas šajā cilvēkā ir — dvē­seles spoguļi acis, lūpas, sejas vaibsti, augums, kustības, valoda, visas īpatnības, labās īpašības un arī cilvēciskās vājībiņas, un arī viss, kas saistīts ar šo cilvēku: dzīvesveids, nodarbošanās utml. Un apbrīnas vērtā lieta ir tā, ka visu šo saskati tikai tu, kas šo cilvēku mīl. Citi šo īpatnējo skaistumu var nesaskatīt. Vēl jāpiemin, ka skaistuma sajūtu rada tas, kā tava mīļotā cilvēka pretmīla liek tev justies. Kā šos abus brīnumus izskaidrot? Tā jau ir daļa no Lielā Mīlestības noslēpuma… Kopsavilkumā varētu sacīt, ka ārēji skaisti cilvēki ne vienmēr ir skaisti arī dvē­selē, bet cilvēki ar iekšējo skaistumu ir ne mazāk pievilcīgi, bet tieši vairāk mīlami cilvēki; izskats nenosaka mūsu vispārējo attieksmi pret cilvēkiem. Visskaistākais mums liekas cilvēks, ko mīlam no sirds, neatkarīgi no izskata. Vēl, manuprāt, īstais skaistums saskatāms dažādas emocijas izraisošās lietās un dabas parādībās, labsirdīgos cilvēkos, ticībā, mīlestībā, krāsās. Un krāsaina taču ir pati dzīve, tai dažādu krāsu noskaņas piešķir emocijas, ko piedzīvojam: prieks, laime, mīlestība, pārsteigumi, un tāpat arī bailes, skumjas un sāpes. Pilnīga dzīve ir tad, kad tā ir krāsaina. Un krāsas taču ir skaistas pašas par sevi. Tātad, krāsaina dzīve ir skaista! :)

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..