|
|
|
Janvāris 25., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 00:49 - Nez, vai "depresīvākā diena gadā", bet nu diez kas nebij.... :F
Šodien pilnīgi NE SAVĀ ādā jutos. Visu dienu. Pilnīgs sviests.
Biju noilgojusies pēc skolas, jo man tur ir labi, viss notiekas utt.,
un es no rīta nodomāju, nu nebūs šī man "gada depresīvākā diena", kā
radio sludina jau kādu brīdi :)))
Viss bij normāli, viss bija labi līdz angļu valodas stundai...
Jau sen saku, ka šī "skolotāja" (pat nezinu vispār, kā viņu sauc), neko
nejēdz no angļu valodas mācīšanas. Tas jau sen ir pierādījies un
pretenzijas pret viņu ir visiem aptaujātajiem audzēkņiem, kas pie viņas
mācās. Ar savu audzinātāju sarunājām, ka šis laiks līdz nākošajam
semestrim (kad būs cita angļu val. skolotāja) ir vienkārši jāiztur,
respektīvi, stundas kaut kā jāatsēž, lai vismaz atestāciju dabūtu. Ok.
Bet nu šodien kārtējo reizi tika lasīts kāds gļukains tekstiņš krutajā
mācību grāmatā, nu, viens lasa un tulko, un iztulkoja galīgi šķērsām
(tas tāds specifisks literārās angļu valodas izteiciens bija, ko tiešām
var nesaprast un nezināt), un, protams, burtiski tulkojot sanāca
pilnīgi neloģisks sviests kaut kāds, un es, protams, protestēju un
strīdējos pretī, aizstāvot savu viedokli, bet skolotāja paņem
vārdnīcu(!) un skatās, o, tik tiešām, cita tulkojuma nav, kā tikai
burtiskais... Un saka, "jā, Matīsiņ, jā, jā, pareizi iztulkoji, pareizi
iztulkoji! Asnāte, manā vārdnīcā nav tāda tulkojuma, nava, nava..."
Man vispirms palika mute vaļā.
Pēc tam es izdarīju kaut ko, ko līdz šim nekad visā skolas laikā nebiju
atļāvusies - vienkārši demonstratīvi piecēlos un izgāju no klases!
Es varu kaut kā paciest to, ka viņa man neko neiemāca un es tās stundas
nosēžu bezjēgā, bet, ja viņa man strīdēsies pretī, ka 2x2=5, tad nu
piedodiet, atvainojiet, man nervi to netur.
Man tā angļu valoda ir pārāk svarīga un nozīmīga, lai es varētu šitādu
marazmu izturēt! Tas viens no retajiem priekšmetiem ko es labi zinu, un
man "skolotāja", kas pat augstskolu(!) esot beigusi, man grib iestāstīt
kaut kādus slima suņa murgus - to, kā nav! Lai gan sarunājusi biju ar
audzinātāju, ka izturēšu to sviestu, es tomēr salūzu! :/
Un tāpēc diena sanāca pavisam debīla.
Nosēdēju tās atlikušo angļu val. st. audzēkņu padomē gruzoties. Es
zinu, ka nesmuki izdarīju, un vēlāk būs ziepes... Nu būs ziepes. Kaut
vai par to, ka es kā grupas vecākā ne to labāko piemēru grupai
parādīju... Dažas meitenes jau noburkšķēja, man ārā ejot, "jā, un tas
būtu normāli, ja es arī tā tagad izietu..?!" Bet es zinu, ka nevienam
nepatīk šīs "skolotājas" mācīšanas metodes, nu absolūti nekompetenta
savā amatā.
Pēc stundām vienkārši iekāpu 11. tram. un aizbraucu uz Mežaparku.
Izvazājos pa visām malām, viss tik kluss, tukšs un balts... Mēģināju
kaut kā "atkopties" garīgā ziņā. Sen tā nebiju nekur bijusi viena pati.
Bet bij ļoooti labi. Daudz svaiga gaisa un klusuma un smadzeņu atslodze.
Iekāpu tajā pašā galapunktā 8. tram. un atbraucu līdz pašam
Āgenskalnam. Pa ceļam vēl drusku atlūzu, no visiem stresiem un
staigāšanas. Lab, ka savā pieturā izkāpu! :D
Atnācu mājās, izkratīju sirdi mammai un aizgāju diendusiņu pagulēt...
Labāk nebūtu to darījusi, jo nu šausmīgi murgi rādījās, sakarā ar to
skolu! :S
Kad pamodos, vienkārši piezvanīju audzinātājai uz mājām un pastāstīju,
kas un kā, lai viņai rīt nav pārsteigumi :/ Jo manā grupā ir kadri, kas
parūpēsies, lai visiem būtu zināms, cik "Asnāte tāda un Asnāte šitāda,
Asnāte tā un Asnāte šitā". Tizli. Bet nu, es biju vienkārši spiesta tā
darīt, jo mana pašcieņa neizturēja. Labi vismaz, ka nebļāvu un rupjības
viņai nesarunāju... :F
Tā nu es šodien nomocījos. Nez, kas mani rīt tur sagaida... ;[ Uh, škrobe.
|
Reply
|
|