|
Augusts 31., 2009
lyrfeel | 10:23 Vē, šodien augšā no pusastoņiem. Ādams jau tagad agri ceļas un agri iet gulēt, desmitos jau aizmidzis. Viņam pēdējās divas nedēļa sanāk celties uzreiz pēc astoņiem, uz dārziņu viņu vedām. Un smuki guļ pusdienlaiku no vieniem līdz četriem kādiem, īsts malacītis.
Bet nu rubos ārā... Tik grūti noturēties nomodā. Piespiest sevi celties un kaut ko darīt, jo bērns skraida pa māju un sauc, "celīs augškā!!celīs augškā!!" Un rauj man segu nost. Jāceļas, jādod ēst, jāmazgā duspi viņam, jārāda, ko paspēlēties šodien.
Tagad gaidu pusdienlaiku kā atpestīšanu, drausmīgi vajag vēl pasnaust :F Trīs dienas bija brīvas, bet tomēr nejūtos atpūtusies, spēki nav uzkrāti. Vakar pastrādāju fizisku darbu dārzā, palasīju un pašķūrēju kritušos ābolus, patīrīju zālāju. Tulznas dabūju, bet spēkus tikai zaudēju, ne ieguvu.
Tomēr apziņa, ka rīt no agra rīta līdz vēlam vakaram varēšu taisīt savus darbiņus, pildīt pasūtījumus, tā iedveš drusciņ sajūsmu gan. Un paralēli arī drūmās šausmas par atbildību....!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |