Sen šitā nav bijis. Es tiešām esmu atpalikusi no dzīves pa šo ilgo slimošanas laiku.

Visi draugi un paziņas iet uz priekšu, iet blakus, iet garām, garām, garām... :/

Uz šo nedēļas nogali visdrīzāk gribu būt viena pati.

Heh, kaut kad vasarā jau biju teikusi: vientulība ir tad, kad gribas visus pasūtīt NAHREN, bet NAV neviena, ko sūtīt :/

Lūk, kā es jūtos.