|
|
|
Oktobris 20., 2008
17:40
Peka bij pie okulista. Sākumā viss lieliski - skraidīja, spēlējās, komunicēja ar citiem bērniem, kas gaidīja.
Pie dakteres pacietīgi sēdēja, skatījās, ko viņam rāda.
Arī pilienu iepilināšanu labi pacieta. Nekas traks nebija.
Pusstundu pastaigājām, pampu pamainījām, nācām atpakaļ.
Arī atgriežoties pie dakteres otro reizi, sākumā sēdēja mierīgi, bet tad saprata, ka kaut kas nav riktīgi, ka jāsēž mierīgi un jāļaujas, lai gan neko sāpīgu viņam nedarīja. Patiesībā pat nepieskārās. Bet nu bļaušana bij liela un traka. Kaut ko viņa nepaspēja paskatīt, bet svarīgāko paspēja - nekādu noviržu no normas nav un viss ir labi, jānāk pēc 1,5-2 gadiem atkal.
Nabadžuks mazais, šito kreņķi. Nu vot, tā arī rodas tās bailes no slimnīcām - pilnīgi negribot.
Atpakaļceļā uz mājām ratos aizmiga. Ļoti reti ratos guļ. Mājās atnācām - arī gultiņā aizmiga. Tagad guļ. Ar savām milzīgajām, melnajām acu zīlītēm
|
Comments:
Es jau teicu, ka šitais pasākums baigi riebīgs, jo ilgs, un tās telpas tik pretīgas, neremontētas, šauras..
Pūšaties, bet galvenais, ka viss oki!!! :)
Tā bij informācija ievākta, tad biju vairāk sagatavojusies un noskaņojusies, un viss visādi citādi bij ok ;D Bet nu to bļaušanu jau nekā daudz nevar ietekmēt. Viņam tas ir raksturā no tēva - tikko ierobežo kustības un personīgu telpu, tā ir viss - kašķis, kreņķis un pretošanās, un apvainošanās uz visu vakaru |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}