|
Janvāris 25., 2008
01:06 Atkal viņam neguļamais. Būs gara naksniņa
|
Comments:
Nebaidies, ir un būs tādi periodi.. :)
Līdz asarām man šitais mēdz aiziet. Cēlās samērā agri no rīta, pa dienu viss forši. Vakarā vēl siltā vanniņā ieliku, saģērbu, pabaroju, samīļoju, atlūza kā kukainītis pusvienpadsmitos. Es tāā nopriecājos... Visu dienu šrubīju, ņēmos un darījos, beidzot miers un atpūta... Kā es palienu zem segas, tā šis kaut kā pamostas. Izgulējies un atpūties. Pusviens naktī. Vīrs atnācis pusnaktī, malku sanesis, ne paēdis, ne noģērbies, atlūza. Tā man vienai atkal jātiek ar visu galā, miegs nāk, besis nāk, bēbis dauzās. Neizturēju, nopuņķojos - tāda jau arī neesu midzinātāja. Noliku bēbi gultiņā, tur pusstundu viņš spēlējās, sāka čīkstēt. Kad sāka riktīgi raudāt, tikai tad pacēlu un tikai tad varēju nomierināt un aizmidzināt. Drausmīgi. Bet tas vienīgais veids... Bija četri naktī jau. Man viss miegs izbesīts, abi susliki beidzot guļ, es paliku griestos blenžot, kamēr aizmigu...
Laikam tāpēc tā pārdzīvoju, ka vislaik šitā galīgi nebija, tikai pēdējās nedēļās... Citām mammām, cik zinu, negulētas naktis ir normāla ikdiena... Bet kā mans mierīgais kunkulītis šitā darās, bū
Bērns māca pacietību. Māca visu dzīvi no jauna.. :)
Varbūt zobi, kā domā? Tad visādas dīvainības, ar ēšanām un gulēšanām.. Nesatraucies, viss būs un tad atkal pāries! :)
|
|
|
Sviesta Ciba |