|
|
|
Maijs 7., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 12:37 - Ierakstīt jaunumus...
Ierakstīt jaunumus... Jaunumi tādi, ka ir tik foršs un silts laiks ārā, bet to jau jūs visi tāpat ziniet.
Man kaut kas ar acīm slikc noticies. Vai nu ne tādu ēnu uzliku, vai arī ar vēju kaut kas iepūsts, bet fakts tāds, ka aces ļoti iekaisušas, izskatos natūrā slima 8]] Labi vēl, ka nesūrst un nesāp. Bet sarkanas ir, un asariņš vislaik ir, un vēl šis tas nelabs. Šaušalīg alerģiskas aces man ir. Sēžu tagad darbā, domāju, kā rīt uz skolu šitādai "neacainai" iet, ja pat minimāli uzkrāsoties nevar, jo visu nejaušām noberzēju nost, tad vēl drūmāk.... Āāā, ir takš saulesbrilles!!
Reti kurš mani tagad sapratīs, bet es atzīšos, ka man šitā hokejbūšana besī ārā. No vienas puses, bikiņ žēl, ka nefanoju par sportu, jo tagad izjustu lielos svētku priekus, ja jau šitāds tingeltangelis notiek visapkārt.
Bet tā nau! Man tas riebjas! Man hokejs ir nodarījis tik daudz ļauna, radījis psiholoģiskas traumas jau agrā bērnībā, kad pa TV manu iemīļotāko multfilmu, filmu, raidījumu un seriālu vietā bezmaz visas programmas kā sazvērējušās pārraidīja kaut kādas f$#%&$% sacensības... Un ne tikai hokeja! Tas attiecas uz visiem šitajiem sportiem, tai skaitā futbols un basketbols vēl! Vienīgais ko varu pieņemt, ir daiļslidošanas sacensības. Tas ir vismaz kaut kas baudāms. Bet vienalga!!...
Nezinu, ko darīt. Un neko mainīt negribu. Paldies Dievam, neviens nav mēģinājis mani "vest pie prāta" vai iestāstīt, ka sports ir foršs un labs, un ka jāskatās un jāfano. Dusmīga es būtu :F
Un vēl man riebjas cigarešu dūmi :( Tik nelaimīga esu, kad ar draugiem kopā kaut kur sēžu, bet viņi neņem vērā, ka dūmi man virsū nāk un es smirdēšu pēc tam, bet projām mani ar nelaiž, kad es gribu doties tālāk savās gaitās... Man patīk vienmēr no kaut kurienes aiziet prom pirmajai. Nu, tas ir gļuks, bet man tā ira 8)
Karoč, dīvaina, specifiska diena bij vakar, kad ar mīļumu aizbraucām uz centru satikt draugus un pavazāties apkārt, iedzert kādu alu, paklausīties priekšnesumus, kas visapkārt Vecrīgā notiek. Viss bij labi, labi bij arī vēlāk, mājās, bet mums bij ļoti nopietna saruna. Un ļoti labi, ka bija, jo tagad es daudz ko vairāk saprotu un zinu, ko viņš domā un kas viņu tā nomocījis pa šo laiku. Mans Susļiks... Pārrunājām daudz ko par to, kas abiem nepatīk. Kas kā ir. Un kā ir, tā ir. Tie visi ir pārbaudījumi.
Sapratusi esu arī to, ka pēc iespējas mazāk kaut kas kādam par mājas dzīvi jāstāsta. Visveselīgāk ir nevienam nestāsīt neko. Bet es ir Asniņš un man tas nav viegli tā uzreiz un ātri, tāpēc es tā pamazām.
Priekšpēdējā maiņa pirms atvaļinājuma...
Nevaru sagaidīt. Ou, man bij iespēja ņemt tikai trīs nedēļas un ceturto kaut kad vēlāk. Bet tā es neizjustu riktīgi, ka ir atvaļinājums! Tāpēc ņēmu pilnu mēnesi. Jau tagad plānoju, ko gribēšu darīt, kur aizbraukt un ko piedzīvot... 8) Nekas tāds īsti kruc nesanāks anyway, jo man līdz pat jūnija beigām vēl jāiet uz skolu un stundās jāsēž :FFFFFF Tas ir lielais mīnuss arodskolām - citi noteikumi. Bet nu aj. Eksāmeni būs nolikti (cerams ;)), pēc tam tikai nenozīmīgi priekšmeti. Gan jau samuhļīšu kaut ko sev par labu 8]
|
Reply
|
|