|
|
|
Oktobris 20., 2008
02:09 - I did it again ;D
Tikko beidzu cirpt vīram pričeni. Vispār tas mūs satuvināja. Divas dienas kasījāmies vien. Bet tagad, tikko, jau mmmm... 8)
Man izdevās ideāli apgriezt tos matus viņam! :) Tik smuki, ka krietna kaudze punktu manā friziera Pašapziņas bankas kontā sakrita! 8))
Čakarējāmies, čakarējāmies, eksperimentēju tā un šitā, un beigās sanāca viss labi. Nekāda cekula vairs, un nekā cita, kas man nepatika. Ir tikai īsi, īsi, bet ļoti seksīgi un smuki apcirpts vīrietis! 8)
Paldies jau viņš man nesaka, viņš neko tādu nemēdz skaļi teikt. Bet nu tas vien, ka palika smaidīgs, jautrs un neprotestēja pret rezultātu, jau bija mans gandarījums. Un pašai prieks arī par to, ka viņam visas vecās enerģijas, kas sakrājušās matu galos, ir prom, miskastē, un viņš tik kopts un kārtīgs izskatās. Es vēl ieveidoju ar želeju drusku, tā minimāli, jo nekas daudz nav jāveido! 8) Toties nekas nespurojas pa gaisu, viss smukās šķipsnās pieguļ, spīd un laistās. Nu forši :)
Ā, nu re - kamēr rakstu, viņš man pienes "pateicību" - maziņu tasīti ar biezu, karstu šokolādi. Izkausējis to melno šokolādi, ko viņam šodien atnesu... 8) Spontānā ideja :) Tagad tikai klāt glāzi vēsa piena un var sēdēt un baudīt!... 8)
Tik smieklīgs skats - Suslis slauka savus matus pa grīdu ar mazu, baltu slotiņu. Slauka, slauka grīdu, noslauka sev plecus, muguru, un atkal grīdu... 8))))))
|
17:40
Peka bij pie okulista. Sākumā viss lieliski - skraidīja, spēlējās, komunicēja ar citiem bērniem, kas gaidīja.
Pie dakteres pacietīgi sēdēja, skatījās, ko viņam rāda.
Arī pilienu iepilināšanu labi pacieta. Nekas traks nebija.
Pusstundu pastaigājām, pampu pamainījām, nācām atpakaļ.
Arī atgriežoties pie dakteres otro reizi, sākumā sēdēja mierīgi, bet tad saprata, ka kaut kas nav riktīgi, ka jāsēž mierīgi un jāļaujas, lai gan neko sāpīgu viņam nedarīja. Patiesībā pat nepieskārās. Bet nu bļaušana bij liela un traka. Kaut ko viņa nepaspēja paskatīt, bet svarīgāko paspēja - nekādu noviržu no normas nav un viss ir labi, jānāk pēc 1,5-2 gadiem atkal.
Nabadžuks mazais, šito kreņķi. Nu vot, tā arī rodas tās bailes no slimnīcām - pilnīgi negribot.
Atpakaļceļā uz mājām ratos aizmiga. Ļoti reti ratos guļ. Mājās atnācām - arī gultiņā aizmiga. Tagad guļ. Ar savām milzīgajām, melnajām acu zīlītēm
|
|
|