|
|
|
Februāris 14., 2008
21:28 - Foršie notikumi
Cik labi, ka vakar uz Hamletu aizgāju!!! 8)
Tik forši atkal, atkal satikt pazīstamos! Un tik forši, ka aizvakar bija dzimšanas diena ;D
Satiktos pacienāju ar končiņām, pati saņēmu dāvaniņu no Aijas. Paldies vēlreiz, mīļā :*
Izrāde bij tik laba!! Bez īpašām jēlībām vai stulbumiem!
Prātā visspilgtāk palicis Oša citāts no etīdes par seksuāli transmisīvo slimību dispanseru.
"Manam draugam ir problēmas.
Es atnācu drauga vietā ar visām viņa problēmām".
Bija vēl daudz foršu momentu, labu dialogu. Pāris bildes arī kaut kur man ir...
Uh, bet vēl viens superīgs moments bija, kad viena meičiņa uzkāpa uz skatuves paziņot, ka viņas draudzenītei 16 gadu paliek, Rolands lika zālei uzgavilēt gaviļniecei, un uzreiz pēc tam Džerijs nobļāvās, ka Asnāti, bijušo Hamleta aktrisi, arī jāapsveic vakardienas dzimšanas dienā! Un tad prožektors pret mani, visa zāle uzgavilē, vāāā! Tās pāris sekundes nu tik kolosāli sajutos 8]]] Baigi foršais apsveikums :)
Heh, un uzreiz tika pieteikts vēl kāds, kuram todien svētki! :D
Beigās Rolands un zāle nonāca pie secinājuma, ka varētu iesākt tādu jaunu tradīciju - iepriekš piesakot jubilārus un sagatavojot sveicienus un sūtot tos uz Hamleta e-pastu, lai tad aktieri kaut kā izrādes gaitā to apsveikumu izpildītu, kaut kā tamlīdzīgi. Redzēs, kas no tā visa iznāks! Ja nekas nesanāks, vai, piemēram, aktieri nepiekritīs, tad jau neko. Bet vispār varētu sanākt forši.
|
22:06 - Uj, bet galvenais!!!
Mājās biju ap vienpadsmitiem.
Ienāku pa durvīm, un ko es redzu istabas durvīs??? :D
Tur ielikts spilvenkrēsls Pufs, bet dziļāk istabā - bēbja sētiņa. Pie sētiņas stāv mans dēls, ierauga mani, un sajūsmā spiegdams, metas solīšos pretī!!! 8) Atlaiž vaļā roķeles, noskrien 2-3 solīšus un iekrīt Pufā :D Tad tētis viņu paķer, vēlreiz nostādina pie sētiņas un mazais vēlreiz skrien man pretī!! :D Un šitā vairākas reizes, līdz brīdim, kad mazais sadusmojas, ka netiek līdz mammai :)) Tad, protams, uzreiz cēlu opā un mīļoju.
Uh, bet atlikušais vakars bij superīgs, līdz vieniem nebij nomierināms (kā nekā, bij līdz desmitiem vakarā čučējis, nācās gaidīt, kad samiegosies), tikai uz grīdas, tikai stāvus, tikai tipināt!! :D Beigās bij nošmulējies un piekusis kā kurmītis, aizmiga ļoti ātri.
Bet tā caureja nebij īsti atstājusies, vakar un šodien vēl bija.
No rīta bijām pie Mežales. Gaitenī vēl forši paamizierējāmies ar citiem bērniņiem, kuri arī uz apskati atnākuši.
Peie dakteres Ādams sen nebij bijis, jau aizmirsis, kā tas ir. Daktere lika noģērbt pliku, lai var apskatīt. Nabadziņš, svešā vietā, pie svešas tantes un pliku! 8]] Protestēja ļoti, ļoti, noraudājās līdz ārprātam, mans omulīgais mieramika. Bet paspēja daktere viņu izklausīt un iztaustīt un konstatēt, ka viss ir kārtībā (cik nu tādā veidā var noteikt). Pakonsultējāmies, ka vienīgais, ko šobrīd nedrīkst dot ēst viņam, ir kāposti, bietes, pupas un zirņi. Pārējo normālo pārtiku var pa bišķitim dot visu. Tad nu šodien iemēģinājām biezpienu... Garšoja tīri labi, tās pāris tējkarotes. Pēc pāris dienām iedošu vēl kaut ko jaunu.
Tā, lūk, mums iet
|
|
|