|
|
|
Janvāris 30., 2007
02:09
Nojucis viss dienas režīms, viss ir ačgārni.
Ir pulkstens divi naktī, es blandos pa māju, nevaru aiziet čučēt, jo nenāk miegs - cik var blenzt sienā...
Bet mīļums toties atlūza jau vienpadsmitos vakarā!! Un tagad guļ kā saulīte ābeļu dārzā, un gulēs vismaz līdz astoņiem rītā, tad celsies augšā, kurinās krāsni vai nāks pie kompja strādāt.
Līdz tam laikam es būšu paspējusi kādas 3-4h pagulēt, ja pieņemu, ka pēc stundas, pusotras tomēr uznāks miegs un aizmigšu. Tad es celšos augšā, jo būs pienācis bads, būs jāapēd kādu tomātmaizi un ābolu.
Bet tad mīļums jau būs sācis šiverēties pa māju, pie tam ārā jau būs gaišs, un man būs ļoti grūti aizmigt otrreiz. Plus vēl tas pieradums četrus gadus celties ap 7-8 rītā, uz skolu vai uz darbu, tas arī neļaus tā vienkārši aizmigt uzreiz.
Tad es nīkšu līdz kādiem 10-11 rītā, kamēr uznāks nākošais lūziens. Kad uznāks, nogulēšu līdz vieniem. Pamodīšos, atkal paēdīšu, un atkal gribēsies gulēt! Bet vakarā atkal līdz pustrijiem naktī nenāks miegs, nīkšu tāpat kā šobrīd ;/
Nezinu, kā lai nostabilizē visu - miegazāles takš nedzeršu, tējiņas nepalīdz, bet gribasspēka nav, lai sevi mocītu un neietu vairs gulēt tais desmitos no rīta un lai vakarā nāktu miegs vismaz vienpadsmitos.
Nez, ko beba domā par šito visu? Viņš tak arī nedabū zolīdi izgulēties! Ja nu viņam tagad iestrādājas šitais nenormālais gulēšanas režīms, un viņš to piekops, kad piedzims?! Bet no otras puses - varbūt viņam dziļi vienalga? Tāpat viņam nekas nav jādara, tikai jāaug un ik pa laikam jāpaspārdās, varbūt viņam pofig, gulēt vai negulēt...
|
02:10 - Man ienāca prātā jautājums
Vai bēbis pats to zina, ka viņš ir bēbis?
Un to, ka viņš ir vēderā mammai?...
Un to, ka uz visiem laikiem viņš tur nepaliks?...
Un to, ka pēc laika viņš redzēs, kam pieder tās divas balsis, kas viņu uzrunā?...
Un vai viņš arī kaut ko gaida?...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |