|
Oktobris 15., 2005
lyrfeel | 10:21 - Īsta mīlestība tikai viena Būtībā, visas savas iepriekšējās, bijušās attiecības, lai cik tās skaistas un kaislīgas savā laikā bijušas, vari saukt par neveiksmīgām,
Ja būtu veiksmīgas, tad tās tagad nesauktos "bijušās", bet gan turpinātos vēl šobrīd. Vai tad tā nava? Man tas liekas loģiski.
Nu lūk, un tās, kuras nekad nebūs beigušās, bet būs līdz pat mūža galam, tikai tās arī būs tās īstās, pareizās, un varēs saukties "veiksmīgas". Un tu to sapratīsi tikai īsi pirms savas dzīves beigām.
Lūk, a tagad, kamēr mēs jauni, var jārēties pa labi pa kreisi, bet tā iespējamība, ka tieši pašreizējās attiecībiņas ir nu tās īstās un riktīgās, ir diezgan maza. Paskaties apkārt - cik ir tādu pāru, kuri no 18, 19, 20 gadu vecuma līdz sirmumam kopā nodzīvojuši?
Bet zināt jau nekad neko nevar 8) Tā jau ir tā burvība visā šajā lietā. Ka, domājot par pašreizējo draugu/draudzeni, domā, "ja nu ir...?" ;D
Tāpēc vajag, vajag draudzēties. Forši jauniem būt. Bet zināt nekad neko nevar. Un, ja esošājām "lieliskākajām, superīgākajām, īstākajām un pareizākajām" attiecībiņām pienāk beigas (kas notiek itin bieži tagad, jaunībā - kaut vai parēķini, cik draugi un draudzenes tev ir uz pleca raudājuši pēdējo nedēļu laikā) tad nu skaidrs ir viens - nu nebija, nebija īstas ;) Un ja nav īstas, tad vai ir loģiski daudz pārdzīvot...? (Drusku vaig pabesīties, jā, jo mīlas mokas takš dzīvei dod garšu...)
Bet īstās nebeigsies nekad, tām būs lemts turpināties līdz mūža galam. Tāpēc jau tās varēs saukt par "īstām".
Tas jau būs tas brīnums, kad nebūs jāraud par to, ka skaistais ir beidzies. Tā ir tā īstā jēga Mīlestībai, man domāt.
Vienkārši jādzīvo visam pāri.
Kaut kā vārdi īsti labi nesaistās, nezinu, kā šo visu precīzāk noformulēt, aj. Bet tas nu tā. For a record. Spriedelējums mans. Ilgi sēdēja un brieda iekšā un gribēj ārā.
|
Reply
|
|