|
Augusts 9., 2004
lyrfeel | 16:47 - This is what I call music Kurš to būtu domājis, ka es tik ļoti pieķeršos Our Lady Peace mūzikai....? Kad dzirdēju dziesmu Innocent pirmo reizi, jau pirmajās taktīs saklausīju kaut ko īpašu, bet nezināju, ka tas nonāks tik tālu..... Manā rīcībā tagad ir 2 no 5 OLP albumiem, esmu izpētījusi neskaitāmas OLP mājaslapas, un ir tik interesanti! Reālajā dzīvē šobrīd pazīstu tikai vēl vienu cilvēku, kam arī interesē Our Lady Peace, bet virtuāli jau ir vairāk kā pāris šādu cilvēku.
Netā apgūstu info par Raine Maida, OLP solistu, lasu viņa dziesmu (ko pagaidām vēl neesmu dzirdējusi) vārdus kā dzejoļus. Balss viņam ir vienkārši sirdi plosoša, varu klausīties Gravity 5-10 reizes pēc kārtas, un vēlarvien liekas "par maz", gribas dzirdēt vēl un vēl.... Nu ļoti, ļoti talantīgs mākslinieks, un, manuprāt, bezkaunīgi izskatīgs arī viņš ir :)
Vispār - cik vien atceros sevi - kad esmu ar kaut ko tā aizrāvusies, tas vienmēr ir bijis ļoti nopietni, ar sirdi un dvēseli pieķeros mūzikai un tās autoram, kas man tik daudz nozīmē, tā teikt - aizskar dziļākās dvēseles stīgas. Un mani tas apmierina, ka varu ziedot savu laiku un interesi lietām, kas man sagādā tik ļoti daudz prieka. Tagad man atkal ir, par ko fanot....... Pēdējoreiz tik nopietni bija tīņu gados, kad man patika Scott Robinson no puišu grupas Five ;D Toreiz tā fanošana loģiski beidzās, kad man uzradās pirmais real boyfriend :)) Heh, bet nebij slikti ne tā, ne tā. Arī vienpusēja mīlestība IR mīlestība, šajā gadījumā tā ir mīlestība pret cilvēka talantu, un es vismaz varu būt droša, ka šādi neviens mūziķis man nesalauzīs sirdi ;D Vai nav jauki....? :D
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |