|
Jūnijs 4., 2005
lyrfeel | 23:48 - Rukāšana... Eh, izgulējos jau labi. Beidzot viens tāds rīts pa ilgiem laikiem. Nogulšņāju arī ilgi, mūziku klausījos. Bet miera jau nebij - vecis[sencis] jau pašā agrumā sāka tiranizēt mani ar to malkas krāmēšanu. Pasūtīju jamo bekot līdz trijiem dienā. Tad, kad mamma arī nāca palīgā, tad es ar pieķēros pie darba. Uh, kā norukāju... Iiekraut, izkraut, un vēl sakrāmēt... Augšdelmi rokām debīli saskrāpēti, vot tas ir tizli. Interesanti, cik ilgam laikam pietiek viens pilns līdz pēdējām milimeetram šķūnis un viens pilns pagrabiņš malkas...?! Divu vasaru darbs, tā krāmēšana, eh... Nez, tiešām, uz cik ilgu laiku būs miers...? Cik ta man vienai vaidzēs kurināt...
Jup, jup. Vēljoprojām taisos dzīvot dzīvoklī viena.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |