Vakar, ēdot vakariņas, runājām par elektrisko maizes krāsni, kur samet iekšā visas sastāvdaļas un pēc kāda laika izņem svaigu pašceptu maizi. No vienas puses forši būtu, bet padomājām, ka gan jau drīz vien apniktu, tāpat kā tas notiek ar tosteriem un/vai citām ierīcēm. Tajā brīdī bērns klusi un nopietni ieteicās: "Jā, es zinu, kā tas ir. Piedzemdēja mani, papriecājās - forši, un pēc gada jau apnika." Pajokoja.

Aizteksta piezīme: parasti vakariņu laikā bērns (gandrīz nepārtraukti runājot) cenšas no mums izvilināt smaidu, smieklus vai smieklus līdz asarām un žagām. Vakar tas izdevās 100%.