No visas sirds nevaru ciest to drausmīgo apdāvināšanos.
Ja vienam cilvēkam uz vārda dienu grūti izdomāt dāvanu, tad kur lai ķer dāvanas visam tuvāko radu/draugu baram (gadās jau piedzimt daudzbērnu ģimenē wot)? Pie tam pārdomātas, īpašas, ne_tikai_tāpēc_ka_vajag dāvanas. Un ar nosacījumu, ka netiek iztērēts mēneša budžets. Dāvanas, kas jau iepriekš sarunātas un zināmas, zaudē jēgu.
Man riebjas ne tikai dāvināt, man riebjas arī saņemt. Šim gadījumam atkal nākas pietrenēt liekules smaidu.
Ja mājās nav vairāku mazu bērnu, tad arī dāvināšana sanāk tizla un samākslota.
Da nu nafig.