Šis ir pēdējais gads, kad mēs varam attaisnoties, ka  darām kaut ko tikai tāpēc, ka tas jāpadara. Tagad mēs dzīvosim to dzīvi, kuru izvēlēsimies. Protams, būs nepatīkami lēmumi, kuri jāpieņem. Iespējams, būs jādodas prom no sev tuvajiem cilvēkiem, jāuzsāk dzīvi vietā, kur viss jābūvē no jauna. Gan dzīvesvieta, gan attiecības ar cilvēkiem, gan attiecības pašam ar sevi. Tomēr viena lieta paliks nemainīga. Tāpat kā līdz šim, kaut kur sirdī visu laiku nēsājām līdzi savu bērnību, atmiņas par vecmammas apkampienu smaržu, mīļākā suņa pūkainumu, piedzīvojumiem laukos kopā ar brālēniem, tāpat arī tālākā dzīvē mēs sirdī nēsāsim līdzi kaut ko ļoti svarīgu un dārgu. Atmiņas par visu to, kas mūs mainīja un lika mums izaugt tādiem kādi tagad esam. Piedzīvojumi un pārdzīvojumi kopā ar labākajiem draugiem, sajūtas, kuras sniedza cilvēki, kuru nozīmīgumu mēs iepriekš nenovērtējām, vietas, kuras atkal apmeklējot, acīs sariešas asaras.