Brīžiem dzīves neizprotamība biedē. Biedē ideja par to, ka kāds valda pār tavu dzīvi, par mūsu visu dzīvi. Mulsina tas, ka ar mums kāds var spēlēties. Piespēlēt visneparastākos un prātu jaucošākos notikumus un cilvēkus. Sauciet to kā gribiet – liktenis, Dievs vai māte daba. Mēs esam stipri un varam mainīt lietas, tomēr tas nemainīs faktu, ka ir kaut kas tāds, pār ko mums nav vara. Un mirkļi kad to nākas tiešākā veidā apzināties, tie savādi biedē. Savādi un patīkami biedē.

vienu dienu, sēžot pie k. darbā, pētīju bukletu ar tuvākajos mēnešos notiekošajām izrādēm un sapratu, ka mīlu vērot izrādes dzīvajā.
pagaidām manā vēlams-noskatīties izrāžu sarakstā ir "Killera dienasgrāmata", "Viss par vīriešiem" un jaunā izrāde "Mīla, džezs un velns" arī izklausās visai piesaistoša. ja paliks pāri nauda pēc jauna mobilā telefona iegādes, tad kādu noteikti tuvākajā laikā apmeklēšu. zinu jau zinu, ka būtu naudu jākrāj vēl daudzām citām lietām, bet patiesi prasās pēc kādas labas izrādes.

viss apnicis.
riebj.
man lūdzu boksa maisu.

saruna ar tēti šodien:
tētis - es šodien ēdu baigi foršos salātus, tev vajdzētu tādus iemācīties uztaisīt
es - nu kā tad viņus taisīt?
tētis - nu tā, patiesībā tur var visu likt iekšā.