es par to pirmīt tieši domāju un tieši tāpēc rakstīju, ka gudri cilvēki vienkārši māk ātri noslēpt savus vājuma brīžus. tā tikai izskatās, ka viņi neko nejūt - ja paklausās, ko viņi paretam pavisam nemanāmi pasaka starp rindiņām, var redzēt, ka nevienam iekšā nav auksts mehānisms. nav iespējams nejust neko. (vai ir?)
domāts tā, ka dumji ir slēpt emocijas, vai "nejust neko"? sliecos piekrist, ka jebkuras emocijas ir labākas par vienaldzību, jo tieši tās jau arī padara par cilvēku. tādiem "nejūtīgajiem" es vispār neticu. viņi ir dumji, jo nemāk noslēpties. :)