oranžajā portālā rakstīts, ka šodien vārda dienas svin Klizma.

ieskatījos vēlreiz - nuja, pārlasījos. Klāra un Vizma tomēr.

un, starp citu, mēs ar melodija vakar paņēmām ričukus, iekāpām vilcienā uz Carnikavu un tur braucām mežā. dragājām kādus 7 km līdz jūrai pa sakņainām un smilšainām taciņām, un tad pa pludmali - pa pašu, pašu ūdens maliņu - aizbraucām līdz Mangaļsalai, kur pāri molam gāzās jūra.
līdz mājām salasījās +/- 50 kilometri. iegāju dušā, aizbraucu ciemos, sēdēju un dzēru tēju, un pa ilgiem laikiem jutu laimīgu mieru (vai mierīgu laimi) iekšā - pilns saules pinums.

izmazgāju džemperīti, izliku uz balkona žāvēties. pēc laiciņa gāju pakaļ... nuja, balodis lidojis garām un pa ceļam pakakājis.