es tomēr to izdarīju. abas ar melodija paspējām pāris minūtes pēc pēdējā brīža piereģistrēties un pievecām Stipro skrējienu. kļuvām par stipriniecēm trešo gadu pēc kārtas. :) melodija atkal ir Latvijas stiprāko dāmu septiņniekā, es kaut kur ap trešdaļu figurēju ar savām 10 soda minūtēm. man jau pagājušā gadā tās baļķu sienas nepatika, šogad pieveicu divas, bet pašai augstākajai apskrēju apkārt - jutu, ka līdz augšai netiktu un riskētu noplivināties zemē. vēl, piemēram, eļļainā siena priekš manis bija diezgan nereāls šķērslis - līdz augšai pietrūka pusmetrs un likās jau, ka tūlīt šļūkšu atpakaļ, bet tad mani aiz rokām, kājām un bikšu gumijas paķēra un uzvilka augšā divas citas dāmas, kas jau bija uzķepurojušās līdz augšai. liels paldies viņām. :) (īsāk sakot, jāsāk kačāt rociņas. tajās spēka nav vispār.)
kopumā trase šogad tiešām bija grūtāka un dubļu divreiz vairāk, bet viss bija tieši kā vajag, jo laiks bija saulains un silts, un skrienot tā vien prasījās vislaik kādā plančkā iemesties un atvēsināties. :) pagāšgad tieši ledainais ūdens atņēma ļoti daudz spēka, bet šogad tas bija patīkami uzmundrinošs. :)
rezultāts nav nekāds ūber, bet tāds arī nebija mērķis. skrēju čiliņā ar mērķi izbaudīt un finišēt. un bija jautri - tur neviens ķermeņa kvadrātcentimetrs nepalika tīrs. :D

sēžu tagad siltā vannā un jūtos ļoti labi. :)
nākamgad jābrauc atkal, un bez kaut kādas raustīšanās turp atpakaļ kā šogad.


p.s. varbūt kāds var ieteikt superefektīvu zilumu/nobrāzumu smēri?

vispār vakar arī bija riktīgi forša diena - sākās Lūzumpunkta Pilsētas medību jaunā sezona. pirmo kontrolpunktu diemžēl nokavējām un palaidām garām airēšanas prieciņus, bet tas nekas - arī otrais punkts bija foršs, dabūjām izskrieties pa Āģīti ar kājām. pašās beigās sanāca saraut finiša spurtu pāris km, un izdevās - iebildēju finišu gandrīz sekundi sekundē.
šodien foršs tonusiņš.
nebūtu slikti notēmēt uz vēl kādām medībām citās pilsētās, tā ir laba iespēja izpētīt vietas, kur ikdienā parasti kāju nesper, jo liekas neinteresanti vai nav pa ceļam.