šonakt pārrados mājās.
brīnījos, kā pēkšņi tāda laba sajūta pārņēma jau pie pirmajām Rīgas laternām, jo ne es pēc viņas, ne viņa pēc manis neilgojās.

galvā viss ir sagriezies kājām gaisā. tas ir labi, bet grūti. iepriekš nebija laika pamanīt, kā sakrājušies putekļi un netīrumi tajā. tagad priekšā liela, smaga tīrīšana. tādā mājā taču nevienu nedrīkst laist.

visa biezā āda pamirusi, nervi kaili, emocijas arī un brīžiem pārāk asa sociopātija.

šodien visādi ģimenes pasākumi - pēdējās atvadas, kārtējās dzimšanas dienas, es prom pie bitēm. kur es tam visam pa vidu tāda ar kapitālu remontu bēniņos lai liekos.