sen nebiju jutusies tik bezpalīdzīgi un nožēlojami kā šodien, kad jau taisījos iet ārā no mājas un konstatēju, ka esmu ieslēgusi visas atslēgas aiz istabas durvīm. durvis bija aizcirtušās, aizslēgušās un vajadzīgā atslēga ar visām pārējām palikusi iekšpusē. netiku ne istabā iekšā, ne no mājas ārā. turklāt tām durvīm ir bija apaļš, spīdīgs, gluds rokturis, nevis normāls durvju kliņķis un skrūvītes, kuras vēl varētu cerēt kaut kā atmūķēt.
pēc pusstundu čakarēšanās ar matadatu, nazi, skrūvgriezi un ko tik vēl ne kapitulēju un saucu pēc palīdzības, tā teikt, sociālajos tīklos. var jau smieties par tviteri, bet šī nav pirmā reize, kad tas ir glābis situāciju. tā nu šoreiz, par laimi, durvis nenācās sist ārā ar spēku - tad būtu gāzušās ar visām ailēm un droši vien pa taisno ričukam virsū. sekojot ex-kolēģa padomam, pamēģināju nosist apaļo rokturi, un tas beidzot nostrādāja. tiku iekšā bez lieliem postījumiem.
bet man likās tik mīļi, ka viens draugs, ieraudzījis manu palīgā saucienu, piezvanīja un bija gatavs tūlīt doties ceļā, lai palīdzētu durvis izgāzt. cik patiesībā daudz tāda pleca sajūta nozīmē.

tātad es tomēr tiku ārā no mājas.
un pie pirmā luksofora es uzzināju, ka 15.maijs ir no AIDS mirušo piemiņas diena, jo man uzdāvināja prezervatīvu.

tomēr aizbraucu beidzot apskatīties to slaveno Bodies Revealed izstādi.
izstaigāju, visu ko apskatīju, apbrīnoju, gudrāka paliku.
mazliet nobrīnījos, ka biju viena no retajiem, kas turp bija aizgājusi bez bērniem pie rokas. tad nu pie reizes pavēroju, cik ļoti traumējoši visi tie skati iedarbojās uz bērneļiem, kā daļa "pareizās" sabiedrības sašuta un šausminājās. tā iedarbojās tieši necik traumējoši - lielākā daļa mammām un tētiem prasīja parastus kāpēc jautājumus un skatījās uz eksponātiem kā muzejā. un, kā liecina mani līdzšinējie novērojumi, visvairāk par ekspozīcijas amoralitāti šausminās tie, kas paši to nav redzējuši un negrasījās to darīt.
"neesmu redzējis, bet sūds" klasika.
es saku, ka tā ir ļoti vērtīga izstāde. redzēju nesmēķētāju plaušas vs. smēķētāju plaušas, arī veselas aknas vs. cirozes saēstas. dažiem derētu paskatīties tīri motivācijas pēc, lai vairāk sāktu cienīt savu ķermeni. starp citu, tīras plaušas nav nevienam cilvēkam. nesmēķētājiem vienkārši melno plankumiņu ir krietni vien mazāk, bet ir - pasīvā smēķēšana kaut uz ielas garāmejot ietekmē jebkuru.
visiespaidīgākā man šķita telpa, kas atvēlēta asinsvadu sistēmai, kur no ķermeņa bija redzams tikai sarkanu asinsvadu siluets, samudžināti miljardi līdz pat mazākajiem kapilāriņiem.
papļāpāju ar vienu no medicīnas studentēm, kas man pastāstīja un parādīja visādas interesantas detaļas. viņa teica, ka ģībēji nav retums, bet tie lielākoties norakstāmi uz faktu, ka telpās visu laiku ir vismaz 25 grādus silts un cilvēki par siltu saģērbušies. viens apmeklētājs tā noģībis, ka uz betona grīdas atstājis arī pāris zobus.
vēl tā meitene pastāstīja, kā tapis, piemēram, eksponāts, kur galvaskausa kauli redzami pa detaļām - zinātnieki veselā galvaskausā sabēruši pupas un ielikuši ūdenī. kad tās piebriedušas un sākušas dīgt, to spēks sadalījis kaulus pa daļām.
un, ja runājam par eksponātu izcelsmi, tad par konkrēto izstādi, protams, ir dzirdēti visādi nostāsti, bet pie izejas ir novietota pastkastīte, kurā cilvēki brīvprātīgi var pieteikties pēc savas nāves ļaut izmantot savu ķermeni Bodies Revealed izstādei. Latvijā pastkastīte ekspozīcijas laikā (~2 mēneši) esot bijusi jāiztukšo jau trīs reizes. tātad vismaz nākotnē šim jautājumam vairs nevajadzētu būt par iemeslu diskusijām.

ja nu kādam interesē, tad vēl 25 stundas te biļetes var nopirkt pa lēto - 3,50 latiem, iesaku šo iespēju izmantot. izstāde noslēdzas 22.maijā.