Un tagad skrien nu pa māju un meklē zilo papīru, jo vajag tak kaut ko novārdot. Tika cilāti zili polietilēna maisiņi un plasmasīgas dokumentu mapes, bet beigu galā man tā pat nākas sagriezt savas skaistās klades ar zilajiem vākiem. Es jūtu, ka drīz pienāks arī mana diploma kārta, jo tas arī ir zils.
Tā vispār ir bērnības tauma - man vizuālajās mākslās nekad nebija zilā aplikācijas papīra, bet es pacietu visus pārmetumus par netradicionālās krāsas debesīm, jo ko tad es teikšu? Suns apēda Māte novārdoja?