Viss nozīmīgais liekas tik nenozīmīgs.
Bet aizmirstot briesmīgo eksistenciālismu, Dostojevskis ir piespēlējis kārtējo dienas vārdu mēlnesība. Izklausās pēc kaut kāda grāmatvedības paveida. Uz nervien gan sāk krist tie viņa izsmalcinātie tipiņi ar visiem saviem nervu drudžiem ik pārlappuses, kā tādas bābas. Būtu kāds tāds pa rokai sapurinātu, tā ka tā "jūtīgā dvēsele" iekšā nograb kā rublis tukšā krājkasīšcūciņā.

Viss, eju jasmīnos.