April 2nd, 2009
Kā rādās divus mēnešus esmu dzīvojusi bez maniaku atrādīšanas plašākai sabiedrībai. Tāpēc uzreiz divas dāmas.
Sākot ar oficiālajām tenkām - Ilse bija Buhenvaldes nometnes komandiera sieva. Viņa, no jaunpievestajiem ieslodzītajiem, esot izvēlējusies viskrutāk tetovētos, kurus pēcāk nožmiegusi (protams, ne bez palīdzības), nodīrājusi un no ādas izgatavojusi saimniecībā noderīgas lietas (jā, man arī skolā stāstīja par ebreju ādas abažūriem). (nosacīti) Zinātāji sprieda, ka viņa šādi izdarījusies ar apmēram 40 ieslodzītajiem.
Katrs ieslodzītais, kurš uzdrošinājies uz viņu paskatīties ticis piekauts līdz nāvei par uzmākšanos. Viņa izmantojusi ieslodzītos "sabiedriski derīgam darbam" - personīgo staļļu būvniecībā un stučījusi šamos gan par īstiem, gan iedomātiem pārkāpumiem, kas likumsakarīgi beigušies ar vaininieku nāvi. biedri SSieši savukārt viņu raksturoja kā nimfomāni.
Tuvāk īstenībai - 1942. gadā Ilses vīru nacisti notiesāja par korupciju un divu ieslodzīto nogalināšanu, lai piesegtu savas afēras. Pašu Ilsi apcietināja 1943 gadā arī par korupciju. Tātad, 1945 gadā, kad iepriekš minētie lampu abažūri un citi artefakti tika atrasti viņas bijušajā mājā, viņa tur nebija dzīvojusi 2 gadus, turklāt māju paši nacisti pārmeklēja vairākkārt, un noteikti būtu atraduši cilvēkādas fotoalbūmus, kaut vai pirkstu kaulu elektrības slēdžus (jo gaisma tomēr jāieslēdz lai meklētu), kas, lai cik dīvaini arī nebūtu, bija pretrunā ar nacistu likumiem un tikumiem.
Irma plosījās Aušvicē. Strādāja par SS - Aufseherin un 19 gados nonāca Aušvicē (kur kā baumo esot pat salaidusi ar "ārkārtīgi izskatīgo" doktoru Mengeli) pieskatīt nometnes daļu ar apmēram 30 000 ieslodzītu sieviešu. Viņas galvenā "izklaide" bija iesūtīt ieslodzītās drošības līnijā, kur kā zināms visus nonākošos vienkārši nošāva, Irma šādi esot atbrīvojusies no apmēram 30 ieslodzītajām dienā, līdz viņu kolēģi nostučīja vadībai. Klīst nostāsti, ka viņa esot pārvietojusies pa nometni ar velosipēdu un šāvusi ieslodzītos pa labi pa kreisi un viņai līdzi tipinājis uzticīgs vācu
Lai nu kā viņu notiesāja un pakāra 22 gadu vecumā (jaunākā sieviete, ko briti pakāruši 20 gs.) par ieslodzīto piekaušanu, spīdzināšanu un nosūtīšanu uz gāzes kameru.
Abas šīs dāmas ir iedvesmojušas režisoru Donu Edmondsu tik ļoti, ka šams 1975. gadā uzņēma (manuprāt Ž kategorijas) filmu Ilsa, She Wolf of the SS (šizets pavisam vienkārš nimfomāniska SS darbiniece, liktenīgs "izturīgs" amerikāņu students, daudz asiņu un bļaušanas)