Jau otro dienu piestrādāju par māti barotāju kārtējam aranea diadematus, kas ieperinājies virtuvē pie loga. Nu nevaru es skatīties, kā viņš tur mirst badu, tikai tāpēc, ka viņa pastorālie tīkli ir pārāk švaki mūsu urbānajam setingam. Ar piemērotas barības noķeršanu, gan man ir problēmas, jo es tiešām "nevaru pat mušu nosist" (esmu abzolūti neveikla mušķērāja). Izdomāju, ka nav ko - jābaro viņam pusnosistas kodes, neizskatās gan viņas diez ko garšīgi, bet ēdiens paliek ēdiens. Pirmo gandrīz no rokām izrāva.

Apskatīju arī savas istabas zirnekļus - džeki normāli atklimatizējušies, paši sev paiku sagādā.