Katru gad' no jauna! Pastniece zvana pie durvīm un rokās ņurca MJR biļešu aploksni, bet es, protams, atkal sēžu vannā ar sašampūnotiem matiem. Šoreiz izvēlējos nepielaistīt visu māju un vēlāk aiziet līdz pastam. Vispār dīvaini, ka vēstule no Viļņas nāk ilgāk kā paka no Honkongas.

Atļaušos paturēt 213 biļeti sev.

Jau otro dienu zvanos un nekādīgi nevarēju sazvanīt. Uzreiz, protams, nāk prātā domas no sērijas, ko tu vispār iedomājis tāda stulba un netalantīga iet spēlēties lielajā smilškastē pie nopietniem cilvēkiem! Bet par laimi izdevās tomēr sazvanīt pirms man uznāca maniakāla vēlme aiziet paraudāt kādā stūrītī.

Nākošnedēļ sākšu trenēties LLU pie Kristīnas Rozītes ^_____^