Ķiploks ledusskapī saka, ka ir pavasaris. Bet nu... viņš dzīvo ledusskapī, tā kā diez vai zina kaut ko par pavasari.

Ar vecajiem gumijniekiem savukārt ļoti ātri ejās uz priekšu. Izdomāju, ka negribu nobrist visus rudens zābakus, bet ar šņorzābakiem arī kaut kā negribas iet pie prok., jo man ir nelāgas aizdomas, ka šoreiz mani ir iedalīta kāda nebūt padomju laika relikvija. Jā, smukās parketa grīdas arī ar dubļiem neiet kopā.

Varētu vēl pacepties par cilvēku netīkamajām īpašībām. Piemēram, par to kā man nepatīk, ka kāds manu teikto interpretē. Uzreiz ir tās īggnums: "Kurš nomira un iecēa tevi par tiesu varu?" Kaut kāda nereāla iedomība šitā vāvuļošana par to, ko es esmu domājusi sakot kaut ko par kaut ko. Kā pie velna tu vari zināt ko es domāju???!!! Varbūt es domāju, kā labāk tevi sacirst vienādos gabalos un pēcāk aprakt pilsētas parkā zem katras priedes.
Tik vien kā attaisīt mutīti un paprasīt, nevis izplūst vājprātīgos minējumos.