Izskatās, ka tas "maniaks" ir bijis viens no sen intervētā MMAista skolniekiem. Sīkums, bet smieklīgi, ka tajā laikā šams man stāstīja, cik labi un veselīgi pusaudžiem ir izkauties cīņas sporta nodarbībās :D
No simtu piektās puses skatoties, es arī izlektu pa logu un sāktu slaktēt cilvēkus, ja būtu spiesta dzīvot vienistabas dzīvoklī ar saviem vecākiem (vienīgais tas bija ceturtajā stāvā tā kā līdz slaktēšanai es diez vai tiktu)

Ja būtu jāatdod kāda maņa, tad es nedomājot atdotu garšu (bet tas tā teorētiski runājot, praktiski - garša pazūd kopā ar ožu, un tas vairs nav labi, jo tās jau ir divas maņas).

Neesmu garšotājcilvēks. Jā man garšo visādas šokolādes un tādas lietas, bet es diezgan viegli varu iedomāties dzīvi bez tām. Neesmu ēdājcilvēks. Varētu pat parakstīties uz futūristisko tablešpaiku, tas vismaz samazinātu iespēju aizmirst ka jāēd. Nopīkst pulkstenis, iepļauj tabletes un turpina darīt daudz interesantākas lietas, nevis stāvi pie plīts visu cauru dienu, lai varētu nogaršot burvīgāko nez bujabesi pasaulē.

(propagandas saukļi - nost ar garšvielu skapīšiem! gardēdis kā lamuvārds! viena karbonāde visiem!)

Reizēm gribas būt tādai visai "persiki un krējums", bet tad kaut kā sapratu, ka reālajā dzīvē palieku pavisam traka, so labāk nihilistei atstāšu cibu, kur čīkstēt un šņākt, bet (sapelējuši) "persiki un krējums" attieksmi pārcelšu dzīvei visur citur.

jauna jūzerpikča uķuķuķurū