Jāpaņem atvaļinājums no sevis.
Viss ir tik ļoti apnicis. Nekad nevar zināt, kad kāds kaut ko sadirsīs un fiksi nozudīs kokos.
Viņdien skatījos kā bomži dala krūzīti.
- Tev vajag krūzīti?
- Nē! Ko es darīšu ar krūzīti?!
Īstenībā tā ir ar visu, kas kaut kādā nebūz ziņā man pieder.

Un vēl es nevaru atcerēties, kad bija pēdējā reize, kad es satiku kādu, kas nebūtu mans radinieks x-pakāpē, kolēģis (vienalga kādā veidā) vai apkalpojošais personāls.
... bet vai nav vienalga.

Redzēju kā stirna viļņo pa pļavu (tādu ar riktīgi garu zāli). Gribēju jau ievērot labās rokas principu un palaist viņu pa priekšu, bet šamējā mainīja taktiku un nolēma izlikties par zāli, kamēr es pabraucu garām.